Obser Ver - January 13th, 2010

Akadēmiskā mūzika manā ieskatā joprojām pozicionējas kā pretstats mūsdienu popsīgajam lētumam (tikai pupi un intrigas, kur nav mākslas, bet ir tikai mākslinieki utt.) Ieraugu šo ziņu un aizdomājos, nez vai kritiķis teiktu to pašu, ja Elīnai Garančai daba būtu devusi kuplas miesas un raupjus vaibstus? Nav jau šaubu, ka viņa kolosāli dzied, vien izskatās, arī tajā lauciņā par īstu zvaigzni kļūst tikai standartiem atbilstošie.

Un tas pats par Kremerata veiksmes stāstu - vai tikai labs orķestris, vai arī jauniešu šarms tur pie vainas?