Obser Ver - November 15th, 2009

Jaunais atklājums ir (sauksim to tā) lokālais skriešanas tūrisms. Savācas jauks/jautrs bariņš, paņem viesu namiņu ar pirtiņu, vai vienkārši pirtiņu un pavada pusdienu rikšojot pa apkārtni. Iepriekšējā vakarā var kopīgi noskatīties kādu pusdokumentālu filmu par maratonistiem. Pēc tam pierijas makaronus un štuko, kurā vietā skriet nākamreiz.

Cita starpā, garos gabalos(2h+) vajag nopietnāk padomāt par enerģijas un šķidruma rezervēm. Gan uzkrājot pirms(cik nu iespējams), gan paņemot līdz(cik nu iespējams). Un vēl par viskautko vajag padomāt - ka iesnas nepalīdz, ka pārejot no meža/liedaga uz asfaltu būs pamatīgs blieziens pa kājām (ne-nor-māli sāp kāju aizmugure gandrīz visā garumā no pēdas līdz pakaļai) un kopā ar enerģijas neesamību tas nozīmē fail.