Obser Ver - November 6th, 2009

Skriešanas lielākais pluss ir pieticīgais aprīkojums, paņem čības un skrien.

Tas tā pirmajās divās sezonās varbūt. Tikko ieguldot ap 150 naudiņu jaunajos asikos, pieguļošās skrienambiksēs un pāris kreklos (īsām un garām rokām), uzreiz atkal ir 'nav ko vilkt mugurā' problēma. Jo ziema ir ziema un man noteikti vajag trekinga apavus (domājams ar radzēm), siltākas skrienambikses, vindstoperi, cimdus (tas varētu aizvilkt līdz 200). Un protams, ka normāliem treniņiem beidzot vajag arī kārtīgu gadžetu (domājams Foreruner 305, ap Ls 150). Un nākamajā vasaras sezonā vajadzēs jaunus šortus, lai augšstilbi neberžas, un, protams, ūberžūstošās apenes un nesaslapināmos sieriņus (vismaz ls 50). Pie tam, gan savas jaunās pieguļošās skrienambikses, gan jauno kreklu ar garām rokām saplēsu jau Siguldas maratonā (ap Ls 40).

un rau vēl par ko domāju ejot pa ielu un lūrot uz meitenēm (nesezona jau, bet tomēr)

Pilnīgi neizskaidrojams sajūsmināšanās iemesls "vīrieši uz mani atskatās". Nu, atskatās gan, a ko padomā? Uz ielas garām ejot nevienam nav nojausmas, vai meitene ir vēl kā citādi labs cilvēks. Varbūt ir kādi izņēmumi, bet te jau visu instinkti diktē. Un ja tās domas skaļi izskanētu, īsti priecāties spētu vien niecīgs pulciņš nimfomāņu

Doma, par laimi, pati neskan, bet zināms taču, ka domā esot spēks. Sevišķi jau tādās ļoti uzmācīgās domās, kuras daudzi padomā.:)