Obser Ver - June 4th, 2008

Iepazīsti savu organismu, citādāk iet uz pusmaratonu nav nekādas jēgas. Garo gabalu skriešana ir domāšana un visādu kvestu minēšana - par to, kā jūties un kādas sajūtas par ko varētu liecināt. Jo labāk sapratīsi, jo produktīvāki būs treniņi. Piemēram, visu laiku vajag uzmanīt, vai nesāk sāpēt kāda locītava un attiecīgi pamēģināt mazliet savādāk likt soļus, lai sāpošā locītava dabūtu mazāk slodzi. Visu laiku jādomā par elpošanu - elpa jāpūš ārā ar spēku - citādi pazaudēsi ritmu un tās jau ir beigas. Jādomā par tempu - jāizvēlas brīži, kuros skrienot atpūsties un kad atkal uzbērt koksu.

Un vēl, izrādās, ka par garu distanci jādomā ir arī pirms vispār sāc. Jo piepeši var iestāties kāda strauja fizioloģiska reakcija un distanci nāksies momentā pārtraukt. Labi vēl ja skrējiens notiek tukšā mežā, bet ja tas ir pusmaratons pa Rīgas centru?