Obser Ver - Post a comment

Jau kādu laiku (teiktu, veselu dzīves periodu) sporta ziņās nespēju saskatīt neko sev interesējošu, ieskaitot, ziņas par "savējiem". Neteiktu, ka man sports neinteresē (es tak esmu amatieris-joprojām-praktizētājs) vai man nepatīk, ka savējie uzvar. Skaic, ka patīk. Bet sekot līdzi tai informācijas gūzmai operatīvi šķiet briesmīgi bezjēdzīgi.

Tāpēc par ziemas olimpiskajām spēlēm manu uztveri aizņēmusi vien viena uzmācīga doma, par to trūkstošo kamaniņu sporta disciplīnu - jauktais divnieks. Ar vai bez Stambulas konvencijas šī ideja laikam neies cauri visādu tur komiteju gaiteņiem, jo saprotiet paši, kādam tak noteikumi jāuzraksta. No visādām tur morālēm raugoties lieta ir pilnīgi tīra, jo precedents tak ir - vīriešu divnieki. Ja jau tajā nav nekā traka, tad kas gan ļauns būtu jauktajā divniekā? Tak skaidrs jau, ka "kurš būs augšā" jautājums nebūs atrisināms. A žēl. Ņemot vērā mūsuvalsts panākumus renes sportos, te būtu labs potenciāls. Un tajos noteikumos jau varētu dot arī balles ne tikai par finiša laiku, bet arī par artistiskumu, kā daiļslidošanā. Sevišķi par artistiskumu starta uzrāvienā.