Obser Ver - Stress

Gads gandrīz vai beidzies, visi darba plāni izpildīti:), iestājies milzīgs atslābums. Pat vienu mazu apkopojumu-kopsavilkumu nevaru saņemties uzrakstīt (tas daļēji arī tāpēc, ka divas dienas pirms svētkiem tiku pie gadžeta vārdā E60).

Tas droši vien ir rakstīts arī gudrās grāmatās, bet rau, tādu domu vakar izdomāju par stresu .

Ir cilvēki, kuri no dabas apveltīti ar spēju labi darboties stresa apstākļos (saspringti termiņi, konflikti ar laikabiedriem utml.). Viņi ir progresa virzītājspēks (dvigaķeļ progresa), viņi neapzināti metas iekšā visos piedzīvojumos pēc kārtas, jo citādi dzīvot viņiem ir garlaicīgi. Viņi visu laiku "risina problēmas", viņiem varbūt ir labs miegs un laba veselība, bet arī negulētās naktīs viņi nevis svaidās pa gultu, bet kaļ savus kārtējos plānus un dara savus (kā parasti) iekavētos darbus. Viņi daudz sasniedz paši, daudz nodara pāri citiem, bieži vien ir neapmierināti ar dzīvi un vēlas "vienreiz mūžā atpūsties".

Tad ir cilvēki, kas stresa apstākļos darbojas vienkārši haotiski vai atklāti idiotiski, runā muļķības, sataisa sūdus un, ja paveicās, pēc tam tos arī izsmeļ. Šajā grupā ietilpst arī tie, kas runā un dara muļķības vienmēr.

Un tad vēl ir tādi, kurus stress paralizē. Cilvēks nespēj darīt pilnīgi neko, vai kļūst vairāk vai mazāk bremzēts, savukārt veiktās darbības (cik nu tādas gadās) ir vai nu pareizas, vai idiotiskas, atkarībā no intelekta līmeņa.

Un galvenais - ir "pieredzējušie", kas pazīst sevi un savu noturību pret stresu un prot sev iedozēt to pareizos apjomos, lai nežēlīgā dzīve nesadragātu personību gabalu gabalos, tai pat laikā saglabātu veselīgu motivāciju darīt kaut jel ko.