Obser Ver - Post a comment

Siguldas pusmaratons ir no vienas puses ļoti smeķīgs, bet tuvu mājām, un neveido pietiekošu pusmaratona notikuma sajūtu. Un oktobrī starpsezona dara savu un nesanāk tik labi skrējieni kā septembrī. Šajā brīdī skrienam sezona faktiski ir noslēgta, nekā pat tuvumā pērn vai aizpērn spētajam nav izdevies sasniegt. Ne treniņos, ne trasē. Nē un cauri.

Par treniņiem, tur vienkārši jāvelk čības un jāskrien, sakiet? Jā, tieši tik vienkārši. Lūk, dažas vienkāršas lietas dažiem nav bijis pa spēkam, vismaz ne apjomā, ar kuru palepoties. Tāpēc pienācis brīdis kaut ko apņemties. Noskriet 100km katru ziemas mēnesi - novembrī, decembrī, janvārī, februārī (oktobrī gan jau izdosies). Redzēsim, cik tas vienkārši sanāks. Novērots, ka pārnākot no korporatīvās druvas, vakaros izkustēties no dīvāna ir smags izaicinājums. Šeit velk uz problēmas saknes cēloni.

Tagad man ir apaļi 30 pusmaratoni un nelielas skriešanas paģiras. Pēc sacensībām vienmēr stīvas kājas, smaga galva un dīvāns-mans-draugs (un tērvetnieks).