Obser Ver - Post a comment

Tomēr skriet pēc dienas ir vēl smagāka sevis spīdzināšana, nekā uzreiz nākamajā dienā pēc pusmaratona. Bet ar "elitāro krekliņu" mugurā cita lieta, un vēl prieks, ka kopā (3 sezonās) jau 10 pusmaratoni pievarēti, šogad jau 5, to skaitā viens PB. Sakiet ko gribiet, sportot ar mērķi un sacensībām ir smeķīgi.

Lēnām rikošojot šodien vēlreiz apcerēju sestdienas veikumu Kuldīgā. Gan jau 40 sekundes (tik cik trūka līdz jaunam PB) ietaupīt varēja, tak vells viņu zina, vai tas neizdevās dēļ nepareiza morālā uzstādījuma, vienkāršas nespējas, svaiguma neesamības, divarpus stundu sēdēšanas pie stūres, vai vēl dēļ kāda cita no bezgala daudz iespējamiem iemesliem. Savu kluso mērķi neļaut apdzīt sevi par apli sieviešu līderim arī gandrīz sasniedzu. Ko var darīt, ja uz tādu nostūrīti kā Kuldīga atbrauc Diāna no Lietuvas un noskrien pa 1h15. Kopš kādu laiku vairs neskrien Prokopčuka, Latvijā dāmas neko tādu nerāda, un šis tak bija Latvijas čempis, ja. Tātad šis mērkis paliek valīds arī turpmāk un, protams, 100 minūtes ir nākamais orientieris, kuram, cerams, uzbrukšu oktobrī noslēdzot pusmaratonu sezonu.

Tagad beidzot jāsāk trenēties, jo plānā ir, ka Valmierā ar pusmaratonu niekoties nevajadzētu:)