Obser Ver - Post a comment

ja biji starp tiem, kam uzsaucu "sarauj!" vai iespiedu rokās ūdenspudeli, ceru, ka palīdzēja, ja Tev netika nekas no tā, zini, ka es katru skrējēju pavadīju ar milzīgas apbrīnas pilnu skatienu, katru, līdz pēdējam finišējušam :) varbūt naivi, bet es vairāk jūtu līdzi tiem, kurš skrien pa beigām. varbūt viņš skrien pirmo pusmaratonu mūžā [kā puisis, kam beigās daļu trases braucu līdzi], varbūt viņš vienkārši lēnām skrien, bet viņš ir trenējies, viņš ir šo pasākumu gaidījis, skrien līdzi citiem, un, ai, cik žēl, bet viņa labākais temps nav pietiekams, lai izcīnītu labas vietas kopvērtējumā. tomēr viņš, iespējams, būs noskrējis ātrāk kā iepriekšējo reizi, varbūt tik vien kā šoreiz mazāk gājis kājām, nevis skrējis.. tieši tā beigu daļa ir visfantastiskākā, skrien tāds pārmocījies cilvēciņš, bet, kad uzsauc "aiziet,aiziet!!", uzreiz īkšķi gaisā, smaids sejā, un var redzēt, ka solis paliek ātrāks :)