Obser Ver - Post a comment

Šoreiz stāsts par to, kā cilvēks kopš vidusskolas neskrējis tālāk kā līdz tramvajam, nolēma pamēģināt. Atmiņas par skolas laiku panākumiem skriešanā 20 gadu garumā stipri pabalējušas, vien zināms, ka toreiz fizkultūrā tīri labi gāja. Un tā dažus mēnešus pirms slavenā notikuma cilvēks apskrien apkārt kvartālam, pēc tam 2km un tā tālāk līdz izrādās, ka arī 18km noskriet nav nekas īpašs. Lūk rezultāts, pāris gadu pirms 40, trīs puiku mamma veic pirmo pusmaratonu ap 2h10 un plāno nākamo.

A priekšzīmes rādītājs pēc paša iepriekš nodefinētiem kritērijiem veicis savu 4. pusmaratonu pavisam pieņemami. Vai pat ar ļoti labu rezultātu, ja skaita pēc čipa laika:). Pieredze ir laba lieta, jo citādi nevar zināt, kā pareizi iesmērēt stakli un krūšu galus pret noberšanu un visu pārējo ar sauļošanās krēmu pret apdegšanu. Un, ka 180 bpm vidējais pulss nepilnu divu stundu garumā ir principā izturams. A vispār, šis bija nenormāli grūts skrēj