|
30. Sep 2016|13:11 |
|
Kaut kur lasīju stāstu par ģimeni, kur māte strādāja ilgas darba stundas, bet tēvs vadāja bērnu pa pulciņiem. Kad māte vienreiz ieradās uz bērna baleta studijas koncertu, pārējo dalībnieku mātes bija šokā, viņas bija domājušas, ka konkrētajam bērnam māte ir mirusi, tāpēc tēvs vadā uz baletu. Cik atceros, savu sašutumu par māti, kura nepilda savus dabas uzliktos pienākumus (tb, vadāt bērnu uz baletu) viņas arī skaļāk vai klusāk izpauda. |
|