bērnības garša |
[23. Okt 2015|19:54] |
|
|
|
Comments: |
Ciest nevaru. Jo es biju tas, kam bija jāiet uz auksto tumšo pagrabu, kur bija pilns ar spokiem, miroņiem un pelēm un ar nosalušām roķelēm jāņem tās glumās līķu ausis no spaiņa.
Miroņus tagad tur vāzēs viesistabā uz kamīna, sadedzinātus un saberztus pulverī.
Nu, nezinu gan. Kad man izsniedza bundžu ar māti, izklausījās, ka tur ir kaut kas grantij līdzīgs, nevis smalks pulveris. Var jau būt, ka miroņu malšana ir atsevišķs maksas pakalpojums.
Tev, kas - miezeris nav? Ņem rokā un aizpildi garos, tumšos vakarus veļu laikā!
Vot, kas nav, tas nav. Veikalos reizēm ir noskatīti, tādu glīši akmens veidojumi, bet vienmēr krupis ir nožņaudzis. Kā arī minētā bundža ir ierakta kapos un tā nu es te visu pametīšu un skriešu viņu urķēt no zemes laukā.
Mani var nesaprast, ja es oktobra pusnaktī ar miezeri sēdēšu Rīgas Meža kapos pie svaigi izraktas bedres un berzīšu māti pulverī. Nodomās, ka man ir kāda neizreaģēta agresija vai kāda tamlīdzīga postoša kaite.
Ko zin, apkārt paklausoties ne tas vien dzirdēts. Varbūt Tu pat nebūsi tur viens tāds! :)
Vēl jo vairāk, man no trakajiem, kuri berž mātes pulveros, kļūst neomulīgi un vēders sāk burkšķēt.
Sēdēšu vien mājās un ēdīšu...kaut ko. Jāpaskatās ledusskapī, man liekas, ka siera klucis tur ir pilnīgi noteikti. Omlete ar sieru, kāda vaina vakariņām?
Ar sieru jau visko var apēst. Īpaši pūdēto. Visas smakas nomāc un garšo labi, kad pierod.
Piedod, bet "bundža ar māti" - smejos 😀
gribēju rakstīt "solidola bundža" bet nodomāju, ka ir veļu laiks un jamā par tādu izrunāšanos var mani dabūt rokā un pārmācīt. Māmiņa bija visai jūtīga attiecībā uz visu, kas ur beigts un pagalam. | |