Un lai dzīve par aveni nešķistu: |
[3. Sep 2014|14:46] |
|
|
|
Comments: |
| From: | oblica |
Date: | 3. Septembris 2014 - 17:11 |
---|
| | | (Link) |
|
es ceru, kaut kā izlīferēt ar konfekšu kasti un zīmīti tā bērna skapītī. Derēs?
ja godīgi, nekas neaizstās telefona zvanu! apjautāšanās un vēl kāda "lieka" atvainošanās, nun un protams, viņa nekad nekad ta nav darījusi un izrunājām.. to,ka zobi izsisti visdrīzāk kritiena laikā paturi pie sevis. tad ir konfektes nevajadzēs.
es labi varu vizualizēt arī ģimenes, kas apskaišas par konfektēm pec iepriekšēja zvana
Es arī teiktu, ka ir obligāti jāzvana un jāizrunājas ar vecākiem. Ja normāli cilvēki, tad sapratīs, ka tas bija negadījums, nevis sistēma. Ja bērni lielāki un nav gluži sistemātiska vardarbība, tad vecāku iejaukšanās var nebūt vajadzīga (savulaik mūsu bērnības kāpņu telpā visi dzīvojuši draudzīgi, iekams vecāki sākuši jaukties bērnu savstarpējos kašķos...), taču konkrētajā gadījumā es vecāku vietā ļoti satrauktos par iespēju, ka viņu bērns tiks regulāri šitā iekaustīts. | |