Es savu pēdējo izsmēķēju 26.jūlijā, kaut kad ap Tās grāmatas priekšpēdējām lapām. Jo pašās beigās, kur tiek vēlīgi aicināts ceremoniāli nopīpēt pēdējo, man šķita - pag, es tak tagad, kā grāmatā solīts, skaitos nesmēķētājs - huliš es kā nesmēķētājs tagad ņemšu un pīpēšu kaut kādu pēdējo vai vispār kādu. Tā arī Pēdējā nopīpējās nepamanīta un neizvadīta. Pēc vairāk kā piecpadsmit gadus riktīgas smoļīšanas. Forša grāmata. Es neticēju, ka mani vispār jelkas var glābt, kur nu vēl grāmata - vispār smieklīgi. Katru dienu nopriecājos, ka man vairs nav vajadzības pīpēt. Bet nu kaut kā šleperītis aizkrita tomēr beigu beigās. Lai tev arī sanāk atmest!