mana Bridžita bija mazs, briesmīgi izkāmējis,utains un blusains kaķa bērns, kurš tupēja garā zālē un žēli brēca, kad es ar somu, no kuras ārā rēgojās vistas kāja (toreiz vēl veselas vistas tirgoja), nācu no tirgus uz mājām...

kad viņa atkopās un izvērtās par ārkārtīgi glītu garspalvainu kaķu jaunkundzi, viņa ēda kā īsta dāma - maziem kumosiņiem, lēnām, rūpīgi visu sakošļājot un ļoti, ļoti tīrīgi...
nekad nepārēdās..

ja vien es necepu sīpolus - viņa bija kā traka uz ceptiem sīpoliem...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es par adaptācijas periodu. Pirmo mēnesi mums Junkuru bija jāpieskata, lai nepārēdas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es jau vairs īsti neatceros,kā mums ar ēšanu sākumā riktīgi gāja.. atceros tikai to, ka kādu ne pārāk ilgu laiku liku viņai ēdienu ļoti mazām piciņām un vetārsts bija šokā, kad to bērnu ieraudzīja un piedāvāja iemidzināt, a es gribēju tikai,lai viņai actiņām un austiņām kaut ko iesaka...

ai, tūlīt atkal kaķi sagribēšu :((

(Reply to this) (Parent)