sajūta |
[22. Feb 2012|19:45] |
Man ik pa laikam (labi, ka reti) pielavās Tā Sajūta: Ir nenormāla vēlme ierāpties skapī, saritināties kā tādam ežulim, aizžmiegt acis un gaidīt, ka tūlīt, tūlīt mani mamma modinās, brokastīs būs saceptas cukurmaizes un kakao, es ģērbšu to riebīgo tumšzilo skolas kleitu un došos uz piekto klasi. Vienīgais, kas mani besīs, būs fizkultūras učene un koris un viss, kas tagad notiek, nav nekāda realitāte, tikai slikts sapnis, kur man jābūt pieaugušai, gudrai un atbildīgai, jo ... es taču tūlīt, tūlīt pamodīšos, iešu uz skolu un visa dzīve man vēl tikai priekšā.
Mīļo Sīrupiņ, vai mans jumts jau aizbraucis? |
|
|
Comments: |
From: | unpy |
Date: | 22. Februāris 2012 - 20:05 |
---|
| | | (Link) |
|
Apskaties ka "ežuli" savu oblica e-pastu!:))
izklausās bēdīgi, es ar Tevi, nu tādā atbalsta nozīmē.
| From: | oblica |
Date: | 23. Februāris 2012 - 09:18 |
---|
| | | (Link) |
|
Paldies!
| From: | str |
Date: | 22. Februāris 2012 - 21:53 |
---|
| | | (Link) |
|
skapī gluži negribu, bet skolā bija labi.
turies Turies!
tas ir tad, kad gribas, lai arī citi rūpētos par Tevi tikpat ļoti, kā Tu rūpējies par citiem. Atpakaļ bērnībā (kas ir maz reāli), vai mācīties deleģēt pienākumus un darbu vietā sūkt pinakoladas ;) | |