Savanīju mammu un noskaidroju, ka gurķu šogad pašiem nebūs. Iemarinējusi tikai kādas 4 burkas un ar to arī visa raža izbeigusies. Nu, aizgāju Rīmītī iegādāt gurķus pa lēto (sanāk lētāk nekā pašam audzēt, man šķiet), rīt sasparošos un salikšu Latgales salātus un visādi citādi ieziemošu. Vispār jau šķiet, ka drīz pie manis ar šnabi nākt varēs pavisam droši - zacene tā, ka maz neliekas. Pusi no tomātiem želejā un marinētajiem tomātiem veiksmīgi izdalīju, pašiem palika tieši tik, cik varam apēst. Nu, gan jau, ka tos saziemotos gurķus arī kāds būs ar mieru apēst, jo man pašai ne visai.
A ko tad marinēju da skābēju, prasīsiet?
Redz, krīzes draudi ietekmē arī mani - lai nu ar ko, bet ar pārtikas krājumiem nodrošinos tā pamatīgi - tik pamatīgi, ka vietas trūkuma dēļ esmu spiesta arī padalīties savāktajā. Sēžu un domāju, kur lai liek pērnā gada zaptes - mums tāpat iet tikai ķiršu un zemeņu.

PS shelly , Rimītī pie sojas mērcēm un ķīniešu nūdelēm ir arī sezama eļļa (šķiet, ka Tu tā biji, kas prasīja).