man liekas, tava ķeršanās pie lamuvārdiem, kad izsīkuši argumenti, labi parāda pieeju šai diskusijai. tu tā arī neesi konkretizējis, kādas tad ir atšķirības, kādām "jābūt" (pie tam kategoriskā intonācijā) sievietei ar bērnu pie trīsdesmit. tas, ka ir dzīvesveida atšķirības tīri praksē, ir visai bezjēdzīga atziņa, jo tādas rodas, arī nomainot darbu vai ēšanas paradumus. un ko tas maina morāles uzstādījumos? sievietei krāpt savu vīru 20 gados ir pieņemamāk nekā 30? ja dejot uz letes pirms bērna laišanas pasaulē ir ok, pēc tam tas kļūst nepieņemami? pamēģini vēl tomēr apgaismot, mētāties ar apvainojumiem var paspēt jebkurā laikā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lamuvārdi nav argumentu vietā, bet izbrīna vietā, ka ir cilvēki, kam tik vienkārši uzrakstīts teksts neaiziet līdz CNS.

1) nav prāta darbs sievietei 20 gados precēties, līdz ar to viņai nav īsti ko krāpt, bet ja reiz ir izšķīrusies par šādu soli, tad nav brīnums, ja tomēr krāpj, jo prāta ta nav,
2) sievietei 30 gados tā īsti neklātos vispār bez vīra iet uz bāru, ja vīram ir o.k., ka viņa (kopā vai atsevišķi) tomēr dejo uz bāra letes un laizās ar 20gadīgiem džekiem- atkarīgs no vīra, protams, bet manā gadījumā man vairs nebūtu sievas, jo ar tādu dzīvot kopā ir ārpus man pieņemamiem rāmjiem,
3) teksts par to, ka mainās dzīvesveids nomainot ēšanas paradumus jau nu gan būs skaļi teikts, tad jau var apgalvot arī to, ka cilvēks pilnīgi pārvēršas, ja uzvalka vietā uzģērbj džinsus, dzīvesveids IMHO ir kaut kas nedaudz nopietnāks kā ēdienkartes maiņa, par darbu- jā, tas var (bet ne obligāti) ievērojami mainīt dzīvesveidu,
4) Tev tā ir baigā sāpe? Es domāju, kāpēc Tev ir tik būtiski izkasīties par šo jautājumu? Es kaut kā aizskāru Tavu pašcieņu ar to, ka mani morāles principi atšķiras no Taviem?

(Reply to this) (Parent)