Un ja būtu tāds šovs - ar grimšanu no "Titānika" - Tev tas liktos amorāli, nevis tikai ekscentriski?
Nezinu, man šķiet, ka simulāciju datorspēļu laikmetā arī iejušanās nošaujamā žīda ādā nebūtu nekas ārkārtējs. Varbūt kādam tas tiešām liktu nopietnāk izjust holokausta traģismu - es neironizēju, es tikai teoretizēju.
Par bruņinieku cīņu imitācijām taču nešausmināmies, vai ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man tas šķistu amorāli, jā.

Par bruņinieku cīņu imitācijām nav viedokļa - neesmu redzējusi, nezinu, cik no tā ir paraugdemonstrējumi cīņas mākslā, cik parodija par bruņinieku cīņām, tas viens. Otrs - uzskatu, ka gadījumā, ja tie puikas patiešām kādā karā būtu pabijuši - tur afgāņos, sīrijā, enivei, diez vai ar tādu azartu tur ietu kauties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Simulācijas jau tieši ir domātas tiem, kuri dzīvē līdzīgas situācijas un emocijas nav piedzīvojuši.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, ja cilvēks grib izjust kara šausmas, ieslodzījumu, nāves soda gaidas utml, tad manuprāt viņam ir jāapmeklē nevis teātris, bet gan attiecīgs speciālists. :)))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Visiem speciālistu nepietiks - pilnīgi nopieni.
Vispār jau psihologi saka, ka mūsdienu labklajības zemēs (nu, tādās, kur KRĪZE nozīmē, ka sviestu lašmaizītēm tagad pērku par 3 santīmiem lētāku) cilvēkiem ļoti nopietns stresors ir pats stresa trūkums, jo ģenētiski mums nodota pieredze, ka ik pa brīdim jācīnās, jābēg, jāmēģina izdzīvot tam pilnīgi nepiemērotos apstākļos. Un tā nu izlaistais homo informaticus mēģina kaut kur gūt trūkstošās emocijas un remdēt adrenalīna badu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu zinātniski izskaidroji jau gadus 15 atpakaļ novērotu lietu- kad viss gāja pārāk gludi kādu laiciņu, es noteikti kaut ko sagāzu, lai atkal ir, par ko pārdzīvot :) Kad to sapratu, tad viss bik mainījās ;)

(Reply to this) (Parent)