Par ķēķa lietām |
[17. Jan 2009|16:33] |
Es te tā, kotletes cepot padomāju - labi gan, ka man un laulenim tie parastie latviešu zemnieku vēderi - re, vakar tirgū biju, sapirku aknas, malto gaļu, rutkus, zaļos salātus, kāpostus, zaļumus, uztaisīju pastēti, šodien kotletes sacepu, lapu salātus uztaisīju, laulenis ar kartupeļiem ieradīsies, tad tos vārīsim un ēdīsim kā jau latvieši vulgaris. Briesmīgi, ja dabon par līdzdzīvotāju tādu, kura kuņģa prasības stipri atšķirīgas - ej nu ņemies - pašam kotleti, sašam haizivs spuru vai jūras asari baltvīnā ar neizunājamu nosaukumu garšvielām da tvaicētiem brokoļiem un sazinkovēl... |
|
|
Comments: |
| From: | str |
Date: | 17. Janvāris 2009 - 17:14 |
---|
| | | (Link) |
|
bet pa manam- pat kotletes un pastēte ir kkas jau no megakruti sērijas;)
da nu - kotletes takš katrs prot. :)
| From: | str |
Date: | 17. Janvāris 2009 - 19:19 |
---|
| | | (Link) |
|
nu es jau protu, tik nelietoju
Mums tādā ziņā ir ļoti vienkārši - ēdienkarte ir megadažāda. Piemēram, vakar bija olu nūdeles ar ķīnisku pupiņdīgstu mērci, tagad cepu vistu aknas :D
Es priecājos, ka esmu baigais gaļēdājs. Līdz ar to nav grūti saskaņot ēšanas gaumi ar vīrieti.
Aj nu tak var dažādot. Es varu ēst i kotletes i zivi baltvīnā, i ķīniešus i meksikāņus. Un nav problēmu pašām to visu sev un draugiem pagatavot. :)
| From: | ld |
Date: | 19. Janvāris 2009 - 00:20 |
---|
| | | (Link) |
|
taadu kaa Tu nav daudz. | |