|
21. Feb 2008|16:26 |
Vispārīgi, ir 3 tipi vismaz:
1) psihologs - cilvēks, kurš risina ikdienas jautājumus:
"veic psiholoģisko izpēti un izvērtēšanu, konsultēšanu, psiholoģisko rehabilitāciju..., veicina psiholoģisko adaptāciju un attīstību, veic zinātniskos pētījumus ..." // Psihologa profesijas standarts
2) psihoterapeits:
praktiski, cilvēks, kurš cenšas palīdzēt tev atrisināt kādas tavas problēmas ar noteikta tipa metodēm: eksistenciālā, geštalta, u.c. psihoterapijas.
"Latvijā vēl aizvien pastāv šķelšanās starp psihoterapeitiem – tiem, kuri atzīst psihoterapiju kā ārstniecības vai psihiatrijas apakšnozari, un psihoterapeitiem, kuri piekrīt Strasbūras deklarācijā teiktajam, ka tā ir atsevišķa profesija, un iegūt izglītību tajā var gan ar ārsta diplomu, gan ar izglītību kādā no humanitārajām zinātnēm – psiholoģijā, sociālajā jomā, pedagoģijā, filozofijā u.c." // Psiholoģijas pasaule
3) psihiatrs - viennozīmīgi ārsts ar ārsta diplomu. Vienīgais no šiem trim, kas drīkst ārstēt ar zālēm, līdz ar to parasti arī darbojas tur, kur bez tām neiztikt - slimnīcas, trakonami, utt. (Vēl droši vien var zāles izrakstīt arī tie no mūsu psihoterapeitiem, kuri līdz PT ir nonākuši vispirms kļūstot par mediķiem, bet tas tad ir cits jautājums).
Attiecībā par vīpsnāšanu par psihoterapiju, kas te redzama, manā uztverē ir 3 lietas:
1) ne katram ir vajadzīgs psihoterapeits, bet var izdomāt katram tādu gadījumu, par kuru varētu teikt - principā vot tagad varbūt arī noderētu.
2) ir cilvēki, kuriem psihoterapija ir palīdzējusi diezgan konkrētos veidos. Proti, piemēram, cilvēks ir dzēris vairāk kā varēja atļauties, vai arī, teiksim, sitis sievu. Un pēc šīm sarunām un terapijas to vairs nedara. Varbūt viņam nevajadzēja psihoterapiju, varbūt viņam būtu pieticis ar celi pa pakaļu - kas to lai zina, kas tur varēja vēl palīdzēt? Bet viņš aizgāja pie psihoterapeita, un kopīgi ar viņu darbojoties tomēr kaut ko savā dzīvē atrisināja.
3) tāda tipa komentāri kādi ir te, manuprāt izskatās vairāk vai mazāk pēc tā:
- Ak, skaties, tas tur nokritis un samežģījis sev kāju un tagad viņam esot jāskrien pie traumatologa. Haha, cik smieklīgi. Es jau nu gan nesaprotu, ko tas traumatologs tur tādu dara un nahren tas vajadzīgs.
Nesamežģīsi kāju - nesapratīsi. Priecājies par to. |
|