Es drīzāk runāju par savu iespaidu, kas ir šāds.

Ja arī bērnu nams pats par sevi ir normāls, cik tas ir iespējams (audzinātāji bērnus nesit, cenšas audzināt un darbojas pēc labākās sirdsapziņas), tad bērni (arī objektīvu iemeslu dēļ - bērnu nams tomēr nav ģimene) ir diemžēl vairāk atstāti savā vaļā, nekā tas viņiem nāk par labu un ātrāk un vienkāršāk iesaistās dažādās kriminālās vidēs - piemēram, narkotiku tirgotāju, suteneru, etc. Jo kur vēl viņi var tusēt kā uz ielas? - vidusšķiras vecāku, kas viņus savestu ar "savu aprindu" ļaudīm, vai teiksim sūtītu šaha un moderno deju pulciņos tak nav.

Un aprindas protams iedod savu priekšstatu par morāli un loģiku. Par kriminālo aprindu morāles normām varam lasīt, tsk. arī internetā publicētos pētījumos, bet pamatā, cik redzu, homoseksuālisms tur ir tādā nīšanas pakāpē, ka ja vien bērns ko par to ir dzirdējis, viņš domās, ka viņu tagad vispār noliek absolūtā d**sā, iesakot par vecākiem likt kaut ko TĀĀĀDU.

Es domāju, tas vispār nebūs racionālas apspriešanas iespējams ar bērnu.

(Reply to this) (Parent)