| Imigrēšu, ibio! |
[31. Okt 2008|14:55] |
|
http://www.delfi.lv/news/national/business/article.php?id=22288120
PSC kaut kāds! Baigā interese man būt uzņēmējam un nodrošināt kaut kādu daļu šīs valsts pilsoņus ar darba vietām, ja uzņēmuma ienākumus apliek ar 15% un pēcāk par dividendēm noplēš vēl 25%. Apdirstiņies un ... kāds tur tas ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) fjokla teiciens tālāk bija? Sašutumā piemirsās.
Par mantojumu jau ar - vot, tēvs īpašumu, nedo' dies', man vienai novēlēs - tak nāksies pēdējās bikses pārdot, lai tos 2% un vēl IIN samaksātu. I ko man iesākt lauku īpašumā ar pliku pakaļu pēc tam?
Psc, ka es saku! Apsveru domu kļūt par kādas tambulambu valsts rezidentu - nafig man šito kretīnismu finansiāli atbalstīt. |
|
|
| pastāvēs, kas pārmainīsies (c) rainis laikam |
[31. Okt 2008|15:33] |
Tikko tīrīju plīti un domās meklēju risinājumu vienai sarežģītai situācijai. Pa darba līniju, saprotams. Izdomājos tā un šitā, šitā un tā - nu, nekādi nesanāk tā, kā man vajag. Purpināju pie sevis mūžseno: "ja grib, tad var!" un pēkšņi pār mani nāca atklāsme - es taču līdz šim esmu domājusi un arī darījusi pilnīgi aplam! Otrādīgi vajag - nevis "ja grib, tad var", bet gan "ja var, tad grib!". Vispirms vajag apzināties, ko var un to arī gribēt, nevis gribēt un čerez ņemogu tomēr varēt!
Vispār jāsāk dzīvot vieglāk.
Uz vieglāku dzīvi pirmo soli, šķiet, spēru jau vakar, kad ieritinājusies dīvānā ar kakao krūzi rokā štopsēju dārgā atnesto medus rausi un nevainīga "klik-klik" pavadījumā pajautāju: "Tu taču mani mīlēsi arī tad, ja es tā vietā, lai lasītu kafku, cītīgi sekošu līdzi bez tabu šovam "kā kambala iztiek ar medmāsas algu"?"
Paklusām varu atzīties, ka kafku nekad neesmu lasījusi, bet dārgais jau to nezin. :) |
|
|