| pastāvēs, kas pārmainīsies (c) rainis laikam |
31. Okt 2008|15:33 |
Tikko tīrīju plīti un domās meklēju risinājumu vienai sarežģītai situācijai. Pa darba līniju, saprotams. Izdomājos tā un šitā, šitā un tā - nu, nekādi nesanāk tā, kā man vajag. Purpināju pie sevis mūžseno: "ja grib, tad var!" un pēkšņi pār mani nāca atklāsme - es taču līdz šim esmu domājusi un arī darījusi pilnīgi aplam! Otrādīgi vajag - nevis "ja grib, tad var", bet gan "ja var, tad grib!". Vispirms vajag apzināties, ko var un to arī gribēt, nevis gribēt un čerez ņemogu tomēr varēt!
Vispār jāsāk dzīvot vieglāk.
Uz vieglāku dzīvi pirmo soli, šķiet, spēru jau vakar, kad ieritinājusies dīvānā ar kakao krūzi rokā štopsēju dārgā atnesto medus rausi un nevainīga "klik-klik" pavadījumā pajautāju: "Tu taču mani mīlēsi arī tad, ja es tā vietā, lai lasītu kafku, cītīgi sekošu līdzi bez tabu šovam "kā kambala iztiek ar medmāsas algu"?"
Paklusām varu atzīties, ka kafku nekad neesmu lasījusi, bet dārgais jau to nezin. :) |
|