| Pusnakts izrakste *gandrīz |
[Oct. 12th, 2014|01:49 am] |
| [ | Sajūtas |
| |  weird | ] |
| [ | Skaņas |
| | Memoryhouse - Old Haunts | ] |
Pavadīt laiku kopā bez plāna ir jauki. Kaut ko skatīties, uztaisīt, paņergāties.
"Mums jau nebija plāna. Ko tad mēs darītu?"
Ja vien es prastu izskaidrot, ka mani kaut kas tāds apbēdina.
Nu ja, drošvien sēdētu katrs savā istabā pie luminiscentās kastītes.
Ik pa laikam uznāk tāda kā nepiepildījuma sajūta. Katram savas četras sienas. Nav vienas kopīgas teritorijas. Man tas tomēr ir svarīgi.
Mēs nedzīvojam kopā - mēs koeksistējam.
Es ļoti stipri jūtu un apstrādāju visu. Apbružātas emocijas un ierakšanās stūrītī.
Agrāk mums bija daudz skaipošanas un kad mēs tikāmies, tad tā bija gandrīz pilna diena ar vāļāšanos vai kaut ko neproduktīvu, bet man bija jauki. Tuvības stabiņš piepildījās un stati turējās līdz nākamajai reizei.
Tagad es jūtu,kā viļņiem nāk virsū desperācija un tad es tevi ēnoju un gramstu, kad esi virtuvē, lai kaut kā atgūtu to piepildījuma sajūtu.
Radušās arī bailes no viena noteikta vārda: "Nu?"
Jocīgs emocionālais stāvoklis. Ko man ar sevi darīt? |
|
|
