friends [entries|archive|friends|userinfo]
Nyamo

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

https://www.youtube.com/watch?v=9Gekiq7wmpA [Apr. 30th, 2016|02:48 pm]

juriic
[Sajūtas |https://www.youtube.com/watch?]
[Skaņas |https://www.youtube.com/watch?v=9Gekiq7wmpA]

https://www.youtube.com/watch?v=9Gekiq7wmpA
LinkLeave a comment

[Apr. 30th, 2016|02:16 pm]

saccharomyces
ir tādas dienas, kad pat mona liza nesmaida
Link1 comment|Leave a comment

. [Apr. 30th, 2016|10:16 am]

juriic
[Sajūtas | relaxed]
[Skaņas |Best Remixes of Popular Songs 2016 | Summer House Mix]

Šodien piecēlos un apkārt mierīgs un saule spīd un spirgts, svaigs vasaras gaiss... un ķip viss nodots un nolikts... un dzīve man apkārt visa tāda "Ā tu tur kaut ko baigi cepies? Pfffff bet nekas jau nav noticis lol :D lalalaaa"
LinkLeave a comment

dažreiz, bet ne tagad [Apr. 30th, 2016|08:55 am]

217
bear with me
bear with me
pie sevis skaitu katrreiz, kad tepat blakus guli un man iztrūcies jautā, vai es gribu, lai tu tagad ej prom
jo es nevaru parunāt
no tā, ka pati sapinusies savās iekšās un klusumā, kur vārdi saķērušies kkādā bezveidīgā pikucī un nelaiž vaļā
man vajag tikai nedaudz tiltu līdz tam, kad atkal varēšu pasmaidīt un parunāt, bear with me
LinkLeave a comment

nepatīk [Apr. 30th, 2016|09:54 am]

saccharomyces
labi, ka es vienmēr, kad iespējams, sēžu uz grīdas, jo man šodien tagad pēkšņi kaut kāda mistiska iemesla dēļ riktīgi reibst galva un nepāriet, ar visu to, ka es autobusā pat paēdu.

nu pizģec, jau trešo stundu tā wtf.
LinkLeave a comment

[Apr. 30th, 2016|12:47 am]
evia
Koncentrēties uz šodienu vai nākotni? Vienmēr pastāv iespēja nomirt šodienā. Vienmēr negribas reducēt impulsu nozīmi. Vienmēr negribas papist ilgtermiņa skaistumu, piemēram, cilvēkattiecībās, mājvietas radīšanā, u.tml.
LinkLeave a comment

. [Apr. 29th, 2016|08:15 pm]

juriic
I walk amongst you all invisible.
LinkLeave a comment

omg visi šitie video ir pilni tīras mīlestības [Apr. 29th, 2016|08:09 pm]

juriic
https://www.youtube.com/watch?v=4jBDnYE1WjI
LinkLeave a comment

. [Apr. 29th, 2016|07:07 pm]

juriic
https://www.youtube.com/watch?v=JxEiIeoet6Q
LinkLeave a comment

[Apr. 29th, 2016|08:55 pm]
evia
Kaut kā man tomēr liekas, ka es nevarēšu iemācīties to dzīves īslaicīgumu. Gan tikai tajā aspektā, kad ir jābūt prātīgam un sevi jāsargā, saprotot ar prātu visas savu sajūtu nepastāvības. Es nemāku iemīlēties un sāpēt par ne 100 procentiem. Un arī dikti negribētos. Galējības ir diezgan liela daļa no pasaules skaistuma, ja to var samērot arī ar mieru un vislielāko mīlestību. Varbūt tas vienkārši saistās ar to, ka man ir milzīga sajūta, ka es miršu jauna :D .
LinkLeave a comment

. [Apr. 29th, 2016|05:08 am]

juriic
The truth, in fact, has nothing to with logic. Logic is just an excuse made up by the mind. The truth has nothing to do with the material faculty of mind. The mind is only of this three-dimensional world and it cannot access truth. Only by seeing past the mind and abandoning logic you will see truth.
LinkLeave a comment

modelēt un atdot atbildību [Apr. 28th, 2016|09:57 am]

saccharomyces
sēžu mikriņā joprojām visa vienā aizkustinājumā. es nezinu, kā vispār aprakstīt to sajūtu, kad klases, kurā arī kopumā ir riktīgi negatīvs, padrūms noskaņojums, divi visspurainākie, pusaudziskākie, īgnākie puikas, par kuriem nekad neesmu līdz galam droša, vai visa tā mana plosīšanās par pozitīvu klases atmosfēru vispār kaut cik "aiziet", vada savu 20 minūšu mini stundu par pašu taisītu song worksheet ar klausīšanās un vārdu krājuma uzdevumiem, un tas pēkšņi ir kā skatīties spogulī, viņi skaidri, saprotami un angliski saka visu uzdevumu instrukcijas, apstaigā klasesbiedrus, pārbaudot, vai visi visu var izdarīt, atbildes nevis vienkārši nolasa no lapas vai parāda, bet jautā klasesbiedriem, pie tam visiem, nevis tikai saviem draugiem, tiem, kuri mēģina atbildēt krieviski, saka - "english, please", pēc atbildēm klausīšanās T/F uzdevumā jautā, "why? how can you support your answer?", un uzslavē savus klasesbiedrus par pareizām atbildēm, un beigās pat paši sāk smaidīt, klasesbiedri priecīgi smejas, man žoklis līdz zemei, palūdzu viņus uz brīdi palikt starpbrīdī pēc stundas, neraudu (raudu es tagad, šo rakstot), saku paldies, jautāju, vai paši saprot, cik tas bija labi, viens skatās grīdā, otram acis kā pogas, atvadāmies, abi aiziet pa gaiteni, sāniski redzu, viņi smaida. pizģec. āāāārgh!
Link10 comments|Leave a comment

yo, bitch [Apr. 27th, 2016|02:52 pm]

saccharomyces
šis it kā varbūt pašsaprotamais padoms man ļoti patīk - atceros, reiz viesos pie Liepas (? tā šķiet, vairs neatceros, varbūt kur citur) satiku knēveli, kam, izteiksmīgi bija jūtams, šāda veida apmācība tiešām būtu ļoti noderējusi. man šķiet, šādi vajadzētu patrenēt arī dažu labu pieaugušo.
LinkLeave a comment

[Apr. 27th, 2016|02:02 pm]

saccharomyces
upwards


man tiešām liekas, ka, pieņemot, ka attīstība vizualizējas kā virziens uz augšu, kopumā dzīve izskatās kaut kā šitā, tie apļi var būt dažāda lieluma, stāvums spirālei arī. ja attīstāmies, tad tāpat visu laiku atgriežamies pie it kā tā paša, tikai jaunā kvalitātē, visu laiku kaut kā sašaurinot, precizējot, papildinot un atmetot.

esmu atkal tādā vietā, kur tad, kad domāju par nākotni, mani pilda galvenokārt priecīgas gaidas, nevis absolūts izmisums vai pārliecība, ka nākotne nekad nepienāks, nevar pienākt, ka es palikšu mūžīgi iestigusi tajā pašā vienā mokošajā stāvoklī, kas ikdienā sastāv tikai no bažām un rūpēm, konstanta noguruma, milzīga iesāktu vai iesākamu darbu kalna un zombijiskas miglas. tas ir, beidzot varu tā no sirds, izraujot no pārējā dziesmas konteksta, dziedāt līdzi pirmajām rindiņām hey, hey, hey, the end is near - on a good day i can see the end from here. reāli, pēc mēneša ir VISS, tikai jāpabeidz portfolio, jāsagatavojas ietekmes stāstiem, bet principā viss, šis dzīves posms būs cauri, viena siena, kas tik daudz ko ir ierobežojusi (bet, protams, tādējādi arī palīdzējusi izaugt citos virzienos, kā kastītē iebāzts arbūzs kļūst par stilīgu četrstūraino arbūzu), būs izgāzta, un es varēšu izstaipīt notirpušos taustekļus. process, protams, jau ir sācies.

šorīt, brokastis ēdot, sāka skanēt tā "kalniem pāri" dziesma, kuru mums šausmīgi bieži ir likuši visādu IM pasākumu nobeigumos, pēc vasaras akadēmijas, pēc vasaras skolas, pēc pirmā gada noslēguma utt. nekad neesmu bijusi šīs dziesmas fans, teiksim tā, bet tas palīdzēja kaut kā atsaukt atmiņā visādas domas un sajūtas, kas bija dažādos no tiem pasākumiem, paskatīties uz sevi no malas un saprast, ka patiešām daudz kas ir mainījies. un tieši tāpat daudz kas arī saglabājies nemainīgs. tas ir tā, it kā es sevi divus gadus būtu sijājusi caur sietiņu, atkal. un tāpat jau tas turpināsies uz priekšu. skaidrs ir viens, tas ir daudz jēdzīgāk un notiek daudz produktīvāk, kad plānā ietilpst apzināts mērķis novērst savas ciešanas, ha. par to tad arī iedzersim apēdīsim voku ar sēnēm un zemesriekstiem.
Link2 comments|Leave a comment

eksistenciálisms [Apr. 27th, 2016|01:16 am]

juriic
ja man vārot mannā vienmēr sanāk tā, ka uz beigām jālej klāt piens, vai es uzlieku sildīties par maz piena, vai tomēr ieberu par daudz mannā?
Link1 comment|Leave a comment

apkopējas un sociālā hierarhija [Apr. 26th, 2016|05:40 pm]

217
[Tags|]

istabas, ko īrēju, cenā ir iekļauta apkopēja 1x nedēļā, es to neprasīju, bet īsti nav opcijas atteikties
iepriekšējā mājvietā bija katru otro nedēļu, un tīrīja tikai koptelpas, šeit arī personīgās istabas
tā nedaudz dīvaini, ka kāds nāk tavā istabā un visu piekārto un iztīra
jūtos nedaudz neērti un dīvaini, jau tā cenšos, lai viss tīrs un kārtīgs, lai tikai paklājs jāiztīra, pārējās mājasbiedres, kas ir angļu/austrāļu izcelsmes, gan atstāj savas istabas kā čūsku midzeni, un viņa kārto
pajautāju, viņa ir no Bulgārijas, nedaudz pāris vārdus zina angliski, bet ne pārāk

tas man atgādina gan to, kā pati kādreiz viskaut kur piepelnījos tīrot, kad vēl dzīvoju lv vai arī daļēji šveicē, gan liek novērtēt to, ka māku valodas, jo tas tomēr daudz nozīmē šeit, kaut vai to, ka varu pelnīt naudu, lasot kompī avīžrakstus, lai arī naktsmaiņās, nevis vācot aiz kāda cita.
imigrantu latviete anglijā, kurai istabu tīra imigrantu bulgāriete. kkāda imigrantu vēl iekšējā noslāņošanās, ne tikai attiecībā pret vietējiem.
bet vispār ļoti neērta sajūta
LinkLeave a comment

viens no tiem ļoti garajiem sapņiem [Apr. 26th, 2016|07:51 am]

juriic
īpatnēji bija, ka parasti tādu sapņu vidēs sastopu daudz draugus vai arī nesastopu nevienu, bet šoreiz sastapu daudz jaunu draugu.
es biju uz tādu kā iestājpārbaudījumu. tādā palielā telpā palēnām ieradās arī pasniedzēji, kuri nu tur ņems un vērtēs.
bija daudz intersantu cilvēku apkārt un gaisā apkārt virmoja tāda kā sajūta - kad tu esi vietā, kur cilvēki ir atnākuši ar tādu apslēptu nodomu, it kā, viņi zinātu kaut ko un tu nē. man bija tā visai neērti, bet es arī neko īsti nezināju un nesapratu. man bija krūzē sīrupūdens un tad vienubrīd man pienāca klāt viens džeks un parādija, ka mans ūdens ir sasalis es tābik saskumu, bet vienalga. tad es gaidīju. telpas priekšā bija tāda kā iekārtota vieta ar pāris grāmatu plauktiem un tepiķi. es visu laiku sēdēju malā un vēroju ko nu tur katrs ies un darīs un tad citi vēroja kā uz tepiķa katra cilvēka prezentācijas laikā mainās raksti un, šķiet, ka tam bija saistība arī ar vērtējumu.
pienāca beidzot arīmana kārta un man bija izjukuši mati un es biju pazaudējis matu gumiju, kuru atradu tik pēdējā brīdī un tas viss jutās ļoti neērti un mēģinot tur priekšā sakārtot matus man nekas nesanāca. bet tad es pavēros no tās vietas uz vietu, kur biju sēdējis un visi pārējie arī, un pēkšņi telpas perspektīva kļuva mazītiņa un tā vieta, kur es biju sēdējis - un citi, kļuva tāda saspiesta un maza. Tas patiesīā notika tai brīdī kad es piecēlos un apstājos tai priekšā, kur es tā kā ar sajūtu pacēlos. Tad man viss uz brīdi traucēja un bija par ciešu. Man nebija vairs drēbju mugurā un kaut kādus traukus un blakuslietas man bija jāpastumj malā, lai man būtu vieta. Tas viss tā ļoti neērti un neprofesionāli, protams, tās visas prezentācijas ietvaros. Un tur tai visā procesā neskaitāmas nianses un visādas darbības apkārt notika vēl, bet tad beigās es ieraudzīju visus tos cilvēkus kā viņi sevi paši nemaz neredzēja un apsēdos, noliku kreiso kāju sev labajā pusē un labo - tai pāri labajā, ieelpoju un sāku raudāt. Un tad es pamodos.
LinkLeave a comment

buying experiences not things [Apr. 25th, 2016|11:22 am]

217
cilvēki pirka mantas.
tad sāka pirkt pieredzes, piedzīvojumus un dzīvesstāstus (savus un svešus).
mēģinu izdomāt, ko nākamo
- varētu domāt, ka kompāniju (roboti un uzklausoši telefoni daudzstāvkambaru aukstajās sienās), bet tas šķiet pārāk vienkārši

kas ir pēc tam, nākamais solis īstuma zaudēšanā/cita īstuma iegūšanā? ("/" jo neesmu līdz galam izdomājusi, kā es pati to definētu)
Link5 comments|Leave a comment

. [Apr. 25th, 2016|04:09 am]

juriic
[Sajūtas |ehh]

man nav neviena, ar ko parunāt par to cik mīlīgi es jūtos par to, ka jaunajā Oculus Rift development kitā beidzot ir ieimplementēti speciāli virtuālās realitātes tekstūrrenderera pikseļu formāti.
LinkLeave a comment

[Apr. 25th, 2016|06:12 am]

saccharomyces
es jau nevaru sagaidīt to brīdi, kad atkal varēšu iet gulēt
LinkLeave a comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]