friends [entries|archive|friends|userinfo]
Nyamo

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Arrivals and departures [Jul. 1st, 2016|07:46 pm]

217
Sēžu Ženēvas lidostā, gaidu lidmašīnu uz Getviku, lasu The Economist.
Pēkšņi pie lasītāju vēstulēm par Brexitu šis:

Neba nu tas, ka vārds pēc latvieša izklausās, bet reāli sasmējos par to Votey McVoteface :D
LinkLeave a comment

bezgaisa terminators [Jul. 1st, 2016|02:31 am]

saccharomyces
zinu, ka nav objektīvi nemaz tik karsts šonakt, bet pa atvērto logu kaut kā nekas iekšā nepūšas un nekādi nespēju iemigt, taču rīt agri jāceļas. tāpēc ievilku brāļa nopirkto ventilatoru guļamistabā, uzslēdzu "sleepy" režīmu, atradu, kā uzlikt taimeri (ceru, ka pēc taimera beigām tas tiešām pats izslēgsies) un tagad guļu tumsā, cenšos nepakļauties kārdinājumam skatīties uz tā sarkanajām gaismiņām.

klausos, kā tas ierūcas un tad noklust. ierūcas un atkal noklust. ierūcas, noklust. sleepy indeed. gandrīz kā tāds krācošs mīļotais, tikai galīgi ne tā.
Link6 comments|Leave a comment

[Jul. 1st, 2016|12:14 am]

saccharomyces
ļoti juceklīgs ieraksts par...es pat īsti nezinu, ko. mīlestību, laikam. )
Link4 comments|Leave a comment

[Jun. 30th, 2016|10:35 pm]

saccharomyces
šovakar pirmo reizi mūžā dzēru bezalkoholisku vīnu. biju arī gaidījusi, ka būs negaršīgāk. un vēl pamazām sāku justies drīzāk priecīgi par būšanu brīvprātīgajam VISC teltī "Lampā". man pat varētu būt reāli interesanti.
LinkLeave a comment

.Saule un Zeme [Jun. 30th, 2016|01:30 pm]

juriic
[Sajūtas | drunk]
[Skaņas |Napkey - Le Chat]

mani pielej šeit tik ļoti.!
LinkLeave a comment

[Jun. 28th, 2016|11:25 pm]
evia
Tikko iedomājos, ka jādodas nakti pavadīt pie ezera ar ugunskuru. Ask and you shall receive, visas kosmosa labās domas ir sadevušās rokās, lūgšanas ir tikušas uzklausītas, Ganesh ir mani svētījis un es pakoju somu. Vasara totāli uzvar visus citus gadalaikus.
Link2 comments|Leave a comment

St. Gervais [Jun. 28th, 2016|01:13 am]

217
Es biju aizmirsusi Londonā dzīvojoties, ka pastāv zvaigznes. Dažreiz pāris tur pie debesīm vīd. Izkāpām pēc lidostas no mašīnas vakarā mājās Francijā kalnos, un man atkārās žoklis no tā, cik daudz. Pilnas debesis. Punktiņš pie punktiņa, un pat Piena ceļu var redzēt ļoti labi, izskatās pēc baltiem mākoņiem. Daba!
Un rīt no rīta beidzot tikšu pie jaunās Game of Thrones sērijas :) tad varēs atkal vērt fb vaļā, citādi bail :)
LinkLeave a comment

oh my god [Jun. 27th, 2016|08:41 pm]

juriic
[Sajūtas | impressed]
[Skaņas |https://www.youtube.com/watch?v=kfoJUeyMsOE&list=RDVepeQJDBE]

sun. earth. take me.
LinkLeave a comment

[Jun. 27th, 2016|03:04 pm]

saccharomyces
[Tags|]

šonakt mēģināju glābt pasauli no milzu sazvērestības, kur, pirmkārt, visai pasaulei būtu kā sava valūta jāpieņem dolārs, otrkārt, tiktu pilnība atcelta valsts apmaksātu operāciju un citu apjomīgāku medicīnisku manipulāciju veikšana neatkarīgi no nekādiem apstākļiem - ar mērķi tādējādi par aptuveni trešdaļu samazināt pasaules populāciju. paralēli rīga bija daļēji pārvērtusies tādā kā venēcijā ar upēm ielu vietā, un pilnīgi normāla aina bija bruņotu, militāru kaujinieku klātbūtne pagalmos vai sānielās, reizēm tur notika kaut kādas neizskaidrojamas apšaudes bez jebkāda norobežojuma vai brīdinājuma, tur varēja nejauši iemaldīties bērni vai jebkurš garāmgājējs, un bija pilnīgi normāli, ka šos cilvēkus tāpat vien mēdza nošaut, arī tad, ja tas nebija neizbēgami.

es biju agrāk strādājusi kādā ziņu aģentūrā, kas kaut kādu iemeslu pēc bija visas tās lielās cilvēku skaita samazināšanas programmas aizmugurē, un kaut kādā veidā nokļuvu tur svinību par plāna izdošanos priekšvakarā un tādējādi par to uzzināju. tas, kā mēģināju glābt pasauli, bija palaist informāciju par šo tautās, izmantojot kaut kādu radio, kas bija vienīgais medijs, kuru šī ziņu korporācija nepārvaldīja. mana vajadzēja pierādījumus, tāpēc kaut ko tur nozagu, meklēju kādu, kurš var manu stāstu apstiprināt un arī zina vairāk par tehniskajām detaļām, un atradu divas savas skolnieces, kuras strādāja šai aģentūrā, un viņas uzreiz piekrita ar mani doties uz to radio staciju. bija jau gandrīz nakts, un es zināju, ka viņi drīz pamanīs to, ko nu es tur biju nozagusi no jumta stāva, māja bija pamatīgs debesskrāpis, kopā ar tām skolniecēm skrējām lejā pa kāpnēm, izskrējām uz ielas, nevarēja saprast, vai mums kāds dzenas pakaļ, bija tumšs un dubļains, mums nebija transporta, lai tiktu uz to radio, meklējām taksi, procesā nejauši uzskrējām virsū vēl vienam ziņu aģentūras darbiniekam, par kuru nezināju ne vai viņš tur joprojām strādā, ne vai zina par šo, ne kāda ir viņa nostāja, bet viņam bija mašīna, kamēr centos izdomāt, vai jautāt viņam, lai aizved mūs uz radio, pamodos
LinkLeave a comment

Epic [Jun. 27th, 2016|01:46 am]
evia
[Sajūtas |Magic]

Toria's albums Octave kopā ar zibeņiem un pērkonu.
Link1 comment|Leave a comment

stormy weather [Jun. 27th, 2016|12:00 am]

saccharomyces
ALIVE and knowing exactly what is important to me
LinkLeave a comment

azarts [Jun. 26th, 2016|08:10 pm]

saccharomyces
šodien rīsu papīrs pievienojās maniem "kā kaut kas tik fantastisks var eksistēt" produktiem. es no tā pagatavoju ne tikai plānoto kraukšķīgo "vegan bacon", bet (nejaušas kļūdas atklājuma rezultātā īstenojot eksperimentu) arī šokējoši reālistisku "speķi".

cepšu pīrāgus.
Link2 comments|Leave a comment

[Jun. 26th, 2016|06:47 pm]
evia
Kilkim Žaibu sanāca taaada mağija. It īpaši dzīvojoties ar Romuvos/Rāmavu,dikti feins folkmetāls un nenormāli forši čaļi, otrajā dienā gandrīz neko neklausījāmies, visu dienu džemojām, runājāmies, staigājām pa mežu un laivojām ezerā. Wiuwiuw. Vispār šī nedēļa diezgan episka - sākumā 4as dienas pie jūras, tad diktjauki līgo Lucavsalā un festiņš. Un! Pēc nedēļas atlūgums ^^ .
LinkLeave a comment

[Jun. 26th, 2016|04:08 pm]

saccharomyces
tātad, pabeidzu lasīt radical honesty grāmatiņu. sākotnējā sajūsma noplakusi, noteikti tagad vairs nemētātos apkārt ar tik cītīgiem piedāvājumiem citiem to lasīt, drīzāk norādītu tikai uz vērtīgo izvilkumu kompilāciju. jo vienā brīdī patiešām sāka likties, ka autors vienkārši ir pārāk aizrāvies ar vēlmi būt RADIKĀLI ATŠĶIRĪGAM, izdarīt kaut ko "vairāk", nekā vienkārši pateikt saprātīgas lietas, kas ir fundamentālas, bet ne fundamentāli jaunas. viens paņēmiens, ko viņš izmanto, ir rakstības stils (tāds it kā humõrīgs, visai mačo un diezgan plaši lamuvārdu piepildīts), bet tad tas tā kā nedaudz apsīkst un parādās kaut kāds tāds drusku viszinības un pretrunu aromāts. vispār jau tāda visnotaļ patronizējoša attieksme vijas cauri visam tekstam, kas mani nedaudz mulsina. vēl mani nedaudz kaitina ezotēriskie iestarpinājumi (jāatzīst - nav ĻOTI daudz, bet ir - blāblāblā enerģijas, blāblāblā dievišķā dzirksts mātes klēpī, umm, nu, labi, lai nu tā būtu) un tādi vienkāršojumi (piemēram, pasaka par vienradzi, kuras iznākums ir TIK ACMĪREDZAMS jau no pirmās rindkopas), kas brīžiem atstāj iespaidu, ka autors lasītāju tur par muļķi.


šī goodreads mini recenzija diezgan labi atbilst tam, ko domāju par šo grāmatu, tāpēc tā vietā, lai pati daudz drukātu, vienkārši iekopēšu:

This book is brash, confident, strong, results-oriented, opinionated, simple, and straightforward to the point of over-simplifying. It also has New Age-y sub-themes that will put off some, but that's another matter.

The book's basic point is sound -- honesty is the best policy. However, the implementation of that policy, as described in "Radical Honesty", is not very nuanced. It is a shock program most properly applied to people who are consciously or unconsciously living out self-destructive scripts that they internalized from somewhere or another, for people who are being deeply, fundamentally dishonest with themselves and with others. It is for people who could use a real shaking up, to break free from the false security and real stress of a false persona.

That's fine as far as it goes. However, if you were to apply the principles of radical honesty indiscriminately in your daily life, you would be a jerk, basically, and you wouldn't be able to get anything done in society. It's best considered for bringing health to broken intimate relationships among adults.

On this point, a quote from Khalil Gibran comes to mind:
"If indeed you must be candid, be candid beautifully."

The stark candidness prescribed in "Radical Honesty" is not beautiful, it is raw and ultimately self-centered. It's for emergency use, like approaching the task of redecorating by burning your house down and starting over.

That said, personally I found the author's brash style to be refreshing and likeable. As always, the reader should just extract the personally valuable stuff out of his collection of techniques and his overall message, and simply ignore the rest.


lūk, esmu briesmīgs nelegālis, visi, kam ir vēlēšanās, varat arī ņemt un paši izlasīt: pdf, mobi, epub
LinkLeave a comment

[Jun. 26th, 2016|03:12 pm]

saccharomyces
[Tags|]

Testament (Homage to Walt Whitman)



I, Erica Jong, in the midst of my life,
having had two parents, two sisters,
two husbands, two books of poems
& three decades of pain,
having cried for those that did not love me
those who loved me- but not enough
& those whom I did not love-

declare myself now for joy

There is pain enough to nourish us everywhere;
it is joy that is scarce…

and tears to drown in, and bile enough to swallow all day long.

Righteous indignation is the religion of the dead, in the house of the dead
where the dead speak to eachother in creaking voices
each arguing a more unhappy childhood than the other.
Unhappiness is cheap,
Childhood is a universal affliction.
I say to hell with the analysts of minus & plus

the life-shrinkers, the diminishers of joy.
I say to hell with anyone
who would suck on misery
like a pacifier
in a toothless mouth.

I say to hell with doom…
Doom is cheap

If the apocalypse is coming,
let us wait for it in joy…

let us not gnash our teeth on the molars of corpses-
though the molars of corpses are plentiful enough.
let us not scorn laughter though scorn is plentiful enough.
Let us laugh and bring plenty to the scorners
for they scorn themselves.
I myself have been a scorner
and have chosen scornful men,
men to echo all that was narrow in myself, men to hurt me as I hurt myself.

In my stinginess my friends have been stingy,
In my narrowness my men have been mean.

I resolve Now for joy.

If that resolve means I must live alone,
I accept aloneness.

If the joy house I inhabit must be
a house of my own making,
I accept that making…

No joy-denyer can deny me now.
For what I have is undeniable.
I inhabit my own house,
the house of joy…

Dear Walt Whiman, horny old nurse to pain,
speaker of passwords primeval.
merit refuser, poet of body and soul..
You were hankering, gross, mystical, nude,
you astonished with the odour of your armpits,
You cocked your hat as you chose;
you cocked your cock,

but you knew “the me myself’.

You believed in your soul,
and believing made others believe in theirs.

The soul is contagious.
One man catches another’s
like the plague;
and we are all patient spiders
to each other.
If we can spin the joy thread
& also catch it-
If we can be sufficient to ourselves,
we need fear no entangling webs…

How to spin joy out of an empty heart?
The joy-egg germinates even in despair.
Orgasms of gloom convulse the world;

& and the joy-seekers huddle together.

We meet on the pages of books & by beachwood fires,
We meet scrawled blackly in many-folded letters.
We know each other by free & generous hands,
We swing like spiders on each other’s souls.



//Erica Jong
Link1 comment|Leave a comment

8 mēneši [Jun. 26th, 2016|06:34 am]

217
Portsmuta manā prātā ir kļuvusi par kkādu apsolīto brīnumzemi.
Kad R. pie manis atbrauc, viņš gandrīz katru reizi rāda atkal kādus dzīvokļsludinājumus atradis, vakar arī. Un vienmēr tur divistabu dzīvoklis vai māja (ar visu dzīvojamo istabu un bieži arī skatu uz jūru) mēnesī no katra maksā uz pusi lētāk nekā mana jumtskapjistaba šeit.
Link4 comments|Leave a comment

Pakaļgājēji [Jun. 26th, 2016|06:10 am]

217
Vienmēr izbrīna, ka ar muguru var pateikt, kad kāds aiz tevis iet vnk tāpat sagadīšanās pēc, un kad kāds tev seko. Šorīt tikko izgāju no biroja, domāju pastaigas pēc iešu pusstundu uz londonbridžu tur kāpt busā mājup. Pēc pāris krustojumiem jūtu, kāds iet man pakaļ. Un es parasti diezgan ātri eju. Neatskatos. Un kādu minūti vēlāk viens džeks mani panāk un mēģina iepazīties. Nedaudz īgni viņu atšuvu, jo negribējās runāties. Nabadziņš vairākkārt atvainojās un nozuda :)

Bet es gāju tālāk un par šito domāju - rekā, čujs. Tā dīvaini, ka var pateikt, kkas soļu tempā/ritmā vai neatstājībā pasaka neredzot.

P.S. Toties tiko pa busa logu redzēju ziedu veikalu "The Badger Bakery" :) hail, hail :)
Link2 comments|Leave a comment

Kkas par honesty [Jun. 25th, 2016|05:28 pm]

217
Šobrīd domāju, vai mana iekšējā emocionālā sajūta (kas izpaužas kko tādu padomājot uz ielas paejot garām) 'musulmaņi ir idioti' ir ar kko labāka par 'oi, those bloody immigrants/foreigners' sentimentu gaisā.

Nu tā, mēģinu vnk priekš sevis saprast, vai iracionāla nepatika pret kāda reliģiskajiem uzskatiem racionāluma vārdā ( man besī visvairāk sievietes loma, hidžābi, utt.) ir attaisnojama at all.

Nu par to, kur beidzas tolerances līnija.

Mēģinu sataustīt iekšējo liekulību un viņas parametrus
Link9 comments|Leave a comment

patērētāju sabiedrība [Jun. 25th, 2016|04:05 pm]

saccharomyces
brexit sakarā visa cita starpā mani nekādi nepamet sajūta, ka tagad vajag fiksi sapirkt lietas no amazon.co.uk, jo zems mārciņas kurss, un mani nedaudz satrauc, ka pēc uk izstāšanās vairs varbūt nesūtīs uz LV vai arī tas būs daudz dārgāk. bet man tik ļoti patīk pirkt no turienes sev vajadzīgas lietas!
Link5 comments|Leave a comment

[Jun. 24th, 2016|06:24 pm]

217
Es ceru, ka skoti uzrīkos neatkarības referendumu :) moš jāpārceļas uz Edinburgu :)
Link3 comments|Leave a comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]