friends [entries|archive|friends|userinfo]
Nyamo

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

es un kultūra [Apr. 24th, 2014|11:11 am]

saccharomyces
skatoties filmu "escaping riga", es uzzināju, ka sergejs eizenšteins, strādājot teātrī, esot visādi izpaudies, piemēram, pārtraukumā starp cēlieniem inscenējot ugunsgrēku teātrī vai palaižot skatītāju rindās cūkas. man ir ļoti žēl, ka šobrīd tāda veida elementi kultūras pasākumos īpaši neparādās, jo manai sirdij visādas šitādas ampelēšanās ir ļoti tuvas. mums ar brāli ir miljons ideju (nešaubos, ka liela daļa no tām jau kaut kur kaut kad ir realizētas, bet man taču vajag šeit un tagad), piemēram, muzeja izstāžu, kas mums ļotu patiktu, konceptiem - izstāde, kurā ir tik tumšs, ka nevar saskatīt eksponātus, izstāde, kurā brīžiem ienāk random cilvēks, un nes prom kādu no eksponātiem, izstāde, kurā ir iesūtīti daudzi cilvēki, kas saģērbušies tā, lai izskatītos līdzīgi apsargiem (bet tā, lai nevar saprast, ir vai nav), izstāde, kurā pie eksponātiem tur, kur jābūt zīmītei ar nosaukumu, ir necaurspīdīgs maisiņš, no kura pats izlozē, kāda būs darbu aprakstošā informācija, utt, utt. man ļoti gribas, lai viss kas tāds notiek. šeit. un tagad. brīžiem es sapņoju, ka tā reize, kad arsenālā aizdegās prožektori, kamēr biju skatīties izstādi, bija tieši tāda performance.
LinkLeave a comment

žurnāli jautā, mēs atbildam [Apr. 24th, 2014|10:15 am]

saccharomyces
kā kļūt par vīrieti ar lielo "v"?

būt pirmajam teikumā.
Link1 comment|Leave a comment

pavasarī iemūrētais un pūķītes [Apr. 24th, 2014|03:49 am]

217
p.s. laikam izdzert 3 0.5l kafijas (jo bija jāizmēģina mandeļu piens parastā vietā!) vakarpusē pēc gandrīz nedēļas bez kafijas vispār, tomēr bija kļūda
- pusčetri, apakštasīšu acis un es domāju, vai rausties no piejumta gultas lejup līdz grīdai un atvērtajam logam skatīties, vai tās krāsainās stīgas, kas lien istabā caur aizkariem pār palodzi vālodzi, aug no kosmosa, vai arī nē
LinkLeave a comment

too fast, too furious [Apr. 24th, 2014|02:18 am]

saccharomyces
šodiena bija lieliska. esmu paveikusi tik daudz - apmeklējusi vijas celmiņas izstādi, noskatījusies vienu no LV jaunākajām filmām, izpaudusies ansambļa mēģinājumā un dejojusi "mantas" koncertā, un pēc tam vēl baudāmi socializējusies ar foršāko martu. dienas nobeigumā esmu pelnījusi laša steiku un gulēt, ietīstījusies savā fluffy blanket. šodien esmu jauna un laimīga. un tas viss - ar "vīriešu" biksēm mugurā.
LinkLeave a comment

[Apr. 23rd, 2014|12:37 pm]

callisto
[Sajūtas |Drowning]

Drausmīgi mākoņaina diena.
LinkLeave a comment

es esmu ļoti sievišķīga [Apr. 23rd, 2014|11:19 am]

saccharomyces
man ļoti patīk vilkt "vīriešu" drēbes. vīriešu biksēm, piemēram, atšķirībā no sieviešu, ir normālas kabatas, kur kko var pat ielikt tā, ka puse no tā nepaliek laukā, jo kabatas izmērs ir ņirgāšanās par cilvēku.

(pēdiņās tāpēc, ka es piekrītu igijam popam, kurš, kad viņam jautāja, kāpēc viņam mugurā sieviešu kleita, atbildēja, ka tā ir vīrieša kleita, jo tā pieder viņam pašam)
Link1 comment|Leave a comment

[Apr. 23rd, 2014|10:53 am]
evia
nenormāli pietrūkst Debu.
tas ir tāds ~55 gadu vecs indietis, kurš dzīvo Aurovillē (http://en.wikipedia.org/wiki/Auroville). viņš uzauga ašramā, bet viņam ir superīga mamma, kas viņu nepameta, vienkārši nodarbojās ar lietām.
es ļoti spilgti atceros, kā es kkad gulēju viņa priekšnamā uz kkādas raskladuškas, klausījos kkādu vecu ierakstu telefonā, kā vagrants spēlē bansuri brīvdabas muzejā, man rokās bija baltas puķes(es viņas biju atradusi uz zemes pa ceļam pie Debu un viņas episki smaržoja) un lotra grāmata. tā es tur gulēju. un tad Debu atnāca mājās no miljonu tūkstošu jūdžu pārgājieniem, uztaisīja man čaju un mēs pīpējām zāli. tas brīdis kkā tik nenormāli iespiedies atmiņā kā kkādas pāris fotogrāfijas ar spilgtākajiem mirkļiem. viena, kur es guļu (un izrādās, ka tāda fotogrāfija kkur eksistē, jo viena izraēliešu čiksa esot gājusi garām un mani nofotogrāfējusi, vismaz viņš tā saka). otra, kur Debu vāra tēju - tieši liek garšvielas katliņā. tad trešā, kur es esmu ieritinājusies segās un kkur no tās čupiņas apakšas stiepjas mana roka, lai paņemtu no viņa paipiņu.
ļoti interesanti skatīties, ko smadzenes izvēlas saglabāt un kādā veidā.
LinkLeave a comment

mind of an anorexic, body of a failiure [Apr. 23rd, 2014|09:23 am]

callisto
[Tags|, , ]
[Skaņas |Pieces of us were left on the tracks]

Vēders pa ilgiem laikiem ir smuki plakans, rokas un kājas kļūst ciešākas un pat dibens pacēlies. Pats seksīgākais - krūtis kļūst mazākas. Viss šis ir noticis pakāpeniski samazinot ēdiena un palielinot fizisko aktivitāšu apjomu, bet, nu, sasodīts, redzot šo pārmaiņu aizmetņus, man gribas ēst aizvien mazāk, pat kļūst bail dzert kafiju. Vakardienas ūdens garšoja pēc salda krējuma un likās, ka kaklā paliek trekni nosēdumi. Dievīgi, dievīgi.
Balstiņas galvā grib mani iznīcināt.
Es sen neesmu jutusies pamīšus tik laimīga un tik nožēlojama it kā vienā laika posmā.
Link3 comments|Leave a comment

[Apr. 23rd, 2014|12:11 am]

chanteuse62
"īsas un kodolīgas ziņas par zeķēm".
LinkLeave a comment

[Apr. 22nd, 2014|11:33 pm]

callisto
[Tags|]

They call it a shadow
I call it a cloud
A matterless form
A stitching of doubt

The haunting disease
In every seam
The nettles that sprout
From my grave by your leave

I may trip on misguided illusion
The doornail your care resurrects
A divine light, a damned dream to chase
You’re welcome unarmed
It’s a moribund dawn

Without me it will be
As perfect as it is
We’re here to make it flawed
As we’re remaking it

Way too much I've shifted
Onto your benevolence
In the shade of your past
My thoughts fit me so well
LinkLeave a comment

[Apr. 22nd, 2014|10:48 pm]

chanteuse62
ienīstu plaukstošo pavasari a.k.a. laiku, kad nepārtraukti "tek" deguns, jāšķauda un jālieto nesamērīgi dārgas zāles.
LinkLeave a comment

[Apr. 22nd, 2014|03:35 pm]

saccharomyces
[Tags|]

“She’s a part of me that I don’t understand,” says Jon.
“And you can’t just get over her?”
“She’s like a cancer in my mind and some part of me knows that she’ll be there until I die. Some part of me knows that she’ll kill me. There’s nothing I can do that she won’t be in. I could drink water and it would taste like her lips. I could stare at the sky and the birds flying by would be there like the first time we kissed. And you know what? None of it was real. Not one moment. She’s was my whole life and now I’m left with nothing but the fragment of a broken memory. Less than a moment. I built my heart around her in the time it took to smoke two cigarettes.”
“That’s a bit fucking much, is it really that bad?”
“She ruined my whole life.”
“Were you happy when you were with her?”
“Yes.”
“Then she didn’t ruin anything. What happens or happened to her doesn’t even matter. What happens to you now, that’s the important bit.” Jon is quiet for a moment.
“Thank you, Edward, I think.”
“For what?”
“For not being the rest of the world. For not being alien,” says Jon.
“I think that’s the nicest thing anyone’s ever said to me,” says Edward.

//Iain S. Thomas, Intentional dissonance
Link2 comments|Leave a comment

Raw. Vegan. Not gross. [Apr. 22nd, 2014|12:53 pm]

217
man ir jūtūbkrešs uz šito beibi https://www.youtube.com/watch?v=eftolbGBTEk. karoče, tas ir raw vegan recepšu raidījums, bet man baigi paķēra tā vadītāja, nezinu, kas tieši, vai balss, vai kas, bet es noskatījos visas tās raw receptes, kaut arī nemaz neplānoju pārvērsties par rawfoodistu, moš tikai par vegānu.
enīvejs, es jau vnk gara acīm redzu, kā jūnijā, kad tikšu pie normālas virtuves, izmēģināšu vismaz banānu saldējumu un avokado pudiņu.
Link8 comments|Leave a comment

[Apr. 22nd, 2014|08:13 am]
evia
fakinā diskriminācija darba tirgū ;D

haha, bet vienaalgaa, i am a wolf pack, we are magic.
Link5 comments|Leave a comment

[Apr. 21st, 2014|09:11 pm]

callisto
[Tags|]

Meklējot vienu dzejoli, pārlapoju šorīt kādu pusi savas daiļrades. Man pašai tomēr patīk tas, ko daru, un varbūt arī gribētos kādreiz publicēties vai parādīties plašākas publikas priekšā. Man gribētos, lai kāds identificējas ar to, ko esmu rakstījusi. Lai kādreiz varbūt tumblerī rotētu citāti no manis.
Kādreiz, varbūt.
LinkLeave a comment

study how porn stars relate to the camera with their eyes un citi derīgi padomi [Apr. 21st, 2014|07:19 pm]

saccharomyces
I am speaking to you as man. You may find what I have to say to be weird. You may get offended. But if you want a man's true love, you will need to learn how to manipulate a man. When you learn how a man thinks, you will be able to trick a man into loving you. I guarantee that even if you don't believe in playing men. The reality is that someone always gets played. If you have proper motives, it's ok to play a man, with the God given gifts you have. Remember it's your right and privilege to have the man of your dreams. (..) A man wants to love you. Before he can love you, he will have to notice you. That's why you need to become a combination of a sweet virgin, a dominatrix, a porn star and a nurse.

//Mike Valasek, How To Make Him Love You (and marry you)

vai atceraties brīnišķīgo grāmatu, par kuru es pagājušā gada vasaras beigās uzjautrinājos? toreiz es ar zināmām bēdām izgāzos savā mēģinājumā to atbrīvot no drm (jo, lai gan es to legāli "iegādājos" par brīvu, neilgi pēc tam tai jau bija parādījusies CENA gandrīz £1 apjomā), bet šodien pierādījās vecais labais teiciens, ka trīs lietas labas lietas - trešo reizi mēģinot atklāt drm removal noslēpumus man tas IZDEVĀS! tādēļ, lūk, piedāvāju visiem interesentiem, kam tas ir aktuāli, mr.valaseka magnum opus "How To Make Him Love You (and marry you)".
Link7 comments|Leave a comment

[Apr. 21st, 2014|06:45 pm]

callisto
[Tags|, , , , , ]

raganas pavasaros dzer upeņu ziedlapu tēju
Lieldienas svinot, kopā ar vīrieti vakardien aizmināmies līdz Spicei, pameklēt viņam kreklu. Krekla vietā sev viņš man uzdāvināja kleitiņu - tādu īsu, pieguļošu un ļoti vasarīgu. Mājās pārbraukuši, mēs mīlējāmies kamēr man tā bija mugurā, un pēc tam vienojāmies, ka ja mums kādreiz būs meitiņa, mēs viņu sauksim par Grietu, jo, vēl vienam otru neiepazinušiem, abiem šis bija viens no iecerētajiem vārdiem.
Šodien lapoju cauri arābu autoriem un cenšos saprast, kā lai nobeidz maģistra darba karkasu. Tik tuvu tas ir, bet praktiskajai daļai kā neiejātam ērzelim - īsti nezinu kā pieiet.
Divu dienu laikā divi piedāvājumi bildēties kailfoto varētu būt universa vēlme, lai demonstrēju savu dыrsu publiski
LinkLeave a comment

[Apr. 21st, 2014|05:50 pm]

saccharomyces
kādreiz pusaudža gados es daudz domāju par to, ka cilvēki taču mani patiesībā nepazīst. es jutos uz maiņām a)mazliet izmisusi un b)gandrīz lepna par to, ka a)nesanāk vai b)es it kā apzināti no viņiem noslēpju dažādus Svarīgus Personības Aspektus. mētājos no vēlēšanās izplāt savu plašo iekšējo pasauli citiem aplūkošanai uz bailēm, ka tas tiešām varētu notikt un visi saprastu, ka *brīva vieta kaut kam briesmīgam*. es smējos par simply red dziedātās dziesmas piedziedājumu "if you don't know me by now, you will never, ever, ever know me" un pārveidoju to pa savam - "if you think that you know me by now, you will never, ever, ever know me, oooooooh", es biju īsti pusaudzīgs pusaudzis ar izteiktu paškompleksitātes sajūtu. es vairs neatceros, vai/ko es tieši tolaik domāju par citu cilvēku kompleksitāti, un vēlāk... nu, tas nāca vēlāk.

paaugoties tas viss gluži dabiski kaut kā atkāpās perifērijā. bet tagad man ir skaidrs, ka tā "vai citi mani pazīst/nepazīst" dilemma, kas, esmu gandrīz pārliecināta, ir pilnīgi visiem vairāk vai mazāk svarīga kaut kādā dzīves posmā, bija saistīta tikai un vienīgi ar to, ka es nepazinu pati sevi. dīvainā kārtā, lai gan es diezgan ātri nonācu pie sapratnes par to, ka citi cilvēki ir superkompleksi un, juzdamās ļoti saprātīga, pati sev sludināju, ka, ja jau ir tik grūti zināt visādas savas domas un jūtas, tad ar citiem tas ir vēl grūtāk, salīdzināju to ar tādas salas izpēti, kuras detalizēta karte tev ir pieejama (es), ar pilnīgi jaunas planētas atklāšanu (cits cilvēks), i felt so smug, un eksaltēti domāju par tām pāris dziļvagām un džungļu biezokņiem sevī pašā, kas vēl palikuši neizpētīti, es nekad neiedomājos par to, cik detalizēta tad tā mana karte ir. cik pavirša es biju, haha. es tērēju laiku, cenšoties iepazīstināt pasauli un citus ar sevi, kamēr daudz produktīvāk būtu bijis patiešām pašai ar sevi iepazīties. domājot par to, cik kompleksa es esmu, es veiksmīgi palaidu garām to, cik patiešām kompleksa es, tāpat kā jebkura cita būtne, biju. atceros, kaut kur izlasīju citātu, ka viss ir vienkāršāk, nekā mēs domājam, bet daudz sarežģītāk, nekā jebkad spētu iztēloties, man tas likās tik gudri, bet patiesībā pagāja ilgs laiks, līdz kamēr es to vispār sapratu.

lūk. kāpēc es par šo vispār atcerējos un sāku rakstīt? nejauši dažu sapņa elementu un pēdējā laika lasītā iespaidā atausa atmiņā daži gadījumi no pasenas pagātnes, kur kāds cits domāja, ka saprot mani, kamēr man bija skaidrs, ka nesaprot vis, un, cenšoties sevi paskaidrot, izdevās daudz ko sapist. un šodien man ir līdz kaulam skaidrs, ka nekas labāks jau nebūtu varējis arī sanākt, jo es arī pati sevi nesapratu. un tā vietā, lai censtos labāk saprast vai, pasarg dievs, atklātu faktu, ka nesaprotu, es centos izspēlēt tādu lomu, kādu (sa)pratu. ir ļoti liels atvieglojums saprast, ka ar to, ko es par lietām tolaik apjēdzu, neko īsti labāku nebūtu varēts izdarīt. man patīk augšana. patīk tie brīži, kuros var saprast, ka tā patiešām ir notikusi.
LinkLeave a comment

[Apr. 21st, 2014|12:49 pm]

chanteuse62
pazūd laiks.
pazūd dienas.
LinkLeave a comment

mastery of rgn [Apr. 20th, 2014|11:05 pm]

saccharomyces
šodien ļoti, ļoti pārliecinoši zaudēju "vāģi II" galda spēlē.
LinkLeave a comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]