friends [entries|archive|friends|userinfo]
Nyamo

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Nov. 25th, 2014|09:46 pm]

tapetes_puksts
Šodien pirmo reizi saņēmu naudu par fotografēšanu.
Link1 comment|Leave a comment

runājot par ēdienu [Nov. 25th, 2014|07:59 pm]

217
nejauši redzējām, kā mazgā ziloni

bet tā, visgaršīgākais, ko esmu šeit līdz šim ēdusi, ir Chilly paneer - grillēts panēts mājas siers ar saceptiem čilī pipariem un sīpoliem
LinkLeave a comment

[Nov. 25th, 2014|12:47 pm]

tapetes_puksts
šī nožēlojamā un nestabilā cilvēka daba!
cēli pārdzīvoju par to, ka kādam lieku pārdzīvot, jo jūtos atbildīga, mēģinot apsvērt, kā varētu kaut ko labot, bet tad ienāk ofisā jaunais, šarmanti smaidošais, asprātīgais kolēģis un man pēkšņi paliek vienalga. viss iepriekšējais izkrīt no prāta un priecīgā solītī dodos viņam pakaļ uz virtuvīti taisīt kafiju.
LinkLeave a comment

again the same [Nov. 25th, 2014|12:09 pm]

tapetes_puksts
manī iemīlējās, kaut arī brīdināju, lai tā nedara un tad nesaņemot to, ko bija izfantazējis, izdzēš, nobloķē, ignorē, bet pirms tam vēl pasaka daudz nejauku lietu.
labi, es arī kaut kad bērnībā tā esmu uzvedusies.
emocijas ir kaut kāds lāsts. piedzimt emocionālam ir tāpat kā piedzimt ar kaut kādu ķermenisku anomāliju, kura liek visu dzīvi mocīties.
Link6 comments|Leave a comment

bel far niente [Nov. 25th, 2014|12:52 am]

217
dažreiz ir brīnišķīgi paņemt brīvdienas no brīvdienām un divas dienas iziet no istabas tikai lai paēstu un tad atgrieztos pie filmām un grāmatām.
noskatījāmies Incendies, kas bija ļoooooti laba, pārāk šizo, lai teiktu, ka patika, bet ļoti laba.
izlasīju Gone Girl, kas patika.
un iegrimu Eat Pray Love lasīšanā.

vārdu sakot, vajadzēja noslēpties un atslēgt smadzenes no Indijas un tagad spēks atkal uzkrāts, lai rīt atkal mēģinātu doties laukā.

joprojām man nav īsti skaidrs, ko un kāpēc es šeit vispār Indijā daru, bet varbūt to arī nevajag saprast, vnk būt
LinkLeave a comment

[Nov. 24th, 2014|01:18 pm]

chanteuse62
v. atkal slimnīcā. zems hemoglobīna līmenis it kā.
LinkLeave a comment

dzīvnieki naudas pelnīšanai [Nov. 23rd, 2014|10:43 am]

217
īsnībā tas tempļa zilonis atgādināja tos visus nabaga zirdziņus, ko Matherānā dzen augšā pa kalnu, nu tā, ka baigā dzīvnieku izmantošana naudas pelnīšanai. tas ir arī tāpat, kā skatīties, kā vietējie met pa logu plastmas pudeles vilcienā un visus citus atkritumus, ne tikai vilcienā, bet visur vnk uz zemes, un saprast, ka tas nav forši, bet īsti to ietekmēt nespēt. tāda bezpalīdzības sajūta. tas tāpat, kā par tam visām sistēmām (izglītības, politikas, utt.), kuras nesaproti, vai var mainīt no iekšpuses, vai drīzāk tomēr labāk atrast variantu, kā būt (vismaz daļēji) ārpus sistēmas, cik nu tas ir iespējams.

kkas baigi nav kārtībā ar pasauli.
viņš bija tik mīļš, tas zilonis, ka gribētos, lai viņam nebūtu ķēde ap kāju un blakus uzraugs ar nūju. un lai būtu brīvība klejot pa kkādiem džungļiem.
(es jau, protams, nezinu, ko viņš pats par to domā, bet tā bakstīšana un izrīkošana, un izmantošana no malas izskatās nežēlīgi)
Link2 comments|Leave a comment

what they say [Nov. 22nd, 2014|05:19 pm]

saccharomyces
"life itself will grind every one of us into the saddest version of ourselves before it's all said and done"
LinkLeave a comment

Hampi [Nov. 22nd, 2014|05:58 pm]

217
nu jā, kā aizbrauc uz otru pusi, uz īsto Hampi, atkal nemiers un burzma - nepaspēj vēl īsti no laivas izkāpt, kad jau divi rikšas klāt "wanna rikhsaw? very cheap prices!", tad vēl gidi, kas mēģina piedāvāt tūres, un tam pa vidam visi pārdevēji atkal, ieskaitot puisīšus, kas pārdod pastkartes un ilgi, ilgi nāk līdzi un mēģina pierunāt vienu nopirkt.
izstaigājām vairākus tempļus, dabūjām tempļa ziloņa snuķi(svētību) uz galvas, kāpām kalnā, skatījāmies uz miljons mērkaķīšiem. viens bija ielīdis miskastē, un laimīgi grauza plastmasas paku, kurā kādreiz bijis piens, mūsu doto cepumu viņš paķēra, apostīja, nometa zemē un turpināja žļembāt piena paku.
cita vietā, savukārt ļoti mīļam pērtiķītim, kad iedevām cepumu, tas ļoti garšoja, trešo cepumu gan viņs iegrauza, nolika uz tempļa maliņas un devās prom. labu gribot, es to cepumu pabīdīju viņam pakaļ, viņš strauji apgriezās, paķēra cepumu un sāka šņākt uz mani tā, ka bija bail, ka nokodīs degunu, nācas atmuguriski atkāpties un lekt kkādu metru zemāk nost no tempļa malas, jo starp mani un kāpnem bija Pērkaķis, vietējiem, protams, izrāde, viņi sirsnīgi smējās
bet jā, mērkaķīši ir mīlīgi, ja viņus nekaitina :) tikpat ļoti man patīk kā UK parkvāveres
LinkLeave a comment

pierīgas ritmi [Nov. 22nd, 2014|02:10 am]

saccharomyces
nu, fuck, nu, besī, ka sabiedriskais transports nepielāgojas pārceltajām darba dienām. labi, ka es vispār atcerējos apskatīties, vai ir kādas atšķirības autobusu sarakstā, bet iepriecinoša, protams, ziņa, ka jāizbrauc 40min ātrāk, nepavisam nav. pēc 4h ceļoties jau būs jāsteidzas.
LinkLeave a comment

divi vienā :D [Nov. 21st, 2014|07:20 pm]

217
[Sajūtas |very good quality, my friend]

kad atgriež dušu mūsu vannasistabā, ūdens sāk tecēt pa dušu arī kaimiņiem aiz sienas
Link2 comments|Leave a comment

1001 veids, kā Indija Tevi piedrāž [Nov. 21st, 2014|06:12 pm]

217
Tu piecelies lieliskā garstāvoklī, no rīta izdzer (not really) "real coffee" viesumājas kafejnīcā (ne pēc kā negaršo, vismaz pēc kafijas nē), noīrē riteni pa 50 rūpijam (johohõ, tik izdevīgi!- par 20 mazāk nekā otrā ielas galā Tev vakar piedāvāja), un principā viss ir vienkārši mežonīgi fantastiski, un tu brauc un skaties palmas, banānkokus, kazas, govis, suņus, akmeņus, ganus, laukus, kokospalmas.
aptuveni šitā

5km vēlāk tu ielas malā pie kioska, kurā nopērc ūdeni, pieslēdz savu un otru riteni, un dodies 567 pakāpienus uz augšu uz mērkaķu pavēlnieka dieva Hanumana templi,

kur tevi sagaida līksmojoši mērkaķīši, mantras dziedoši onkulīši, krāsaini Rāmas un Hanumana un visu citu plakātiņi, ķirzaciņas, burunduki un indieši, kas grib ar tevi nofočēties (lai arī jau miljons reizes tas darīts, grūti pierast). un tev vēl ieķēpā to sarkano krāsu trešajā acī un liek apēst cukuru (for good health)
un ir karsts un patīkami plikām pēdām klejot pa akmeņiem

un trīstūkstošs stundas vēlāk priecīgi nokāpjot lejā, tu atklāj, ka kāds ir pārgriezis (izskatās, ka ar nazi) īrētajam ritenim riepu un kameru.
līdz ar to izpaliek vēl citu objektu apskatīšana, ir jāstumjas atpakaļ uz pilsētu un papildus vēl jāsamaksā 350 rūpijas par sabojāto riteni.
(un vēl pa ceļam satikta izraēliešu meitene pastāsta, ka tā te mēdzot būt - piemēram bērnu velosipēdiem vai motorolleriem noņem spogulīšus vai vēl kko. un neko nepierādīsi, bet jāmaksā ir)
toties, vismaz, apstaigājot šodien daudz viesumājas, uzzinājām, ka vakar pavisam nejauši esam iegājušas un dabūjušas istabu vislētākajā. nu, vismaz tas.
(ir jau forši, man joprojām patīk Hampi, tikai žēl, ka neko vairāk par to ceļa gabalu un Hanumana templi šodien riteņa dēļ nesanāca apskatīt...)
Link4 comments|Leave a comment

[Nov. 21st, 2014|12:13 pm]

tapetes_puksts
Man nereāli patīk tie cilvēki, kuri man patīk.
Link4 comments|Leave a comment

[Nov. 21st, 2014|01:30 am]

saccharomyces
"it's not suicide if you're already dead"
Link2 comments|Leave a comment

stratifikācija [Nov. 20th, 2014|09:35 pm]

saccharomyces
man gandrīz vienmēr ir diezgan ļoti žēl smirdīgo bomzīšu autobusos, jo visiem, izņemot varbūt cilvēkus bez ožas, viņi (pamatoti!) riebjas, bet kaut kā tomēr liekas negodīgi, ka cilvēkam, kuram nav pat resursu, lai nomazgātos un dzīves kvalitāte visticamāk jau tāpat nav tā augstākā, būtu tāpēc visur jāiet kājām.
Link2 comments|Leave a comment

Hampi - otrā upes pusē [Nov. 20th, 2014|08:37 pm]

217
pirmoreiz Indijā ir vieta, kas man patiešām, patiešām patīk (Arambola arī bija diezgan jauka) - te ir skaisti, daudz maz tīrs, daudz maz nesmird, ir ko darīt, ir interesanti cilvēki, un galvenais - neviens uz ielas neuzbāžas. nostaigājām vakarā pa galveno ielu, un es jau iekšēji morāli gatavojos, ka atkal katras bodītes pārdevējs sveicināsies un aicinās iekšā, un uzmācīgi mēģinās kko pārdot, bet nē, pārsteidzoši, bet šeit liek mieru, daži sasveicinās, bet neviens tevi nespiež, nevelk kko pirkt. beidzot jūtos kā cilvēks. arī pasēdējām tumsā pie upes, un vietējie nevis mēģina uzmācīgi iepazīties vai blenž virsū, bet vnk sasveicinās un pajautā kā iet, un iet tālāk, vai arī pasaka, kur vakarā būs kāds jam session. ideāli mierīgi un netraumējoši.

vēl pēc 10h vilcienpārbraukuma un divam dienam šausmīgajā Vasco da Gamā, kur gaidījām vilcienu uz šejieni, ir diezgan liels nogurums, šodien vnk nedaudz paskatījāmies ap viesmāju apkārtni, bet rītdien sāksim vazāties apkārt. izskatās patiešām maģiski, kā visi, kas šeit bijuši, teica, ka tā ir vieta, kur gribās palikt ilgāk... :)

p.s. jā, šī nav īsti pati Hampi - bet otrā pusē upei - iekš Virupapur Gaddi vai kā tur. lai tiktu šurp, jāceļas pāri ar laivu pāri upei, kas ir arī jauki, jo var aprunāties ar cilvēkiem. un otrā pusē, īstaja Hampi šķita, ka vēl tomēr ir parastā Indijas burzma un uzmācīgie ielu tirgoņi. jau viens tūrisma aģentūras džeks tai pusē iesēdās mūsu tuktukā/motorikšā, kad braucām šurp no stacijas, un mēģināja mūs pierunāt palikt Hampi pusē un visādi mēģināja piedāvāt savas āgentūras un vispār savus pakalpojumus; kad saprata, ka neizdosies, mēģināja izprasīt, cikos rīt būsim otrā krastā un teicās esam tur katru dienu :)
Link2 comments|Leave a comment

[Nov. 20th, 2014|12:32 pm]

tapetes_puksts
Mūsdienu modernā identiātes krīze - cilvēkiem šodien viss ātri apnīk, arī būt tiem, kas viņi ir. Tāpēc viņi gatavi mainīt savu tēlu, savu lomu un pat sabiedrību, kļūt par kaut ko pavisam citu – līdz brīdim, kad arī tas apniks.
LinkLeave a comment

bare necessities [Nov. 20th, 2014|12:16 am]

saccharomyces
cik žēl, ka tuvumā nav diennakts veikalu, kuros varētu nopirkt melnas žaketes un vismaz 10 veidu konfektes.
LinkLeave a comment

[Nov. 19th, 2014|05:57 pm]

tapetes_puksts
X: Tu istabā?
Y: Nē, Kalifornijā
X: Skaidrs
Runāšu Raiņa vārdiem, kuriem vajadzētu klusi ciest. Balts ir balts, melns ir melns. Patikšana ir patikšana.
Y: Es ar dzērājiem nerunāju. Saki to savam alum. Vienīgais,kas tev patīk ir alus. Ar tavu muti runā alus.
X: To godam saki. Patiesība diemžēl ir destruktīva.
Y: Patiesība ir tāda, ka tavās acīs ir alus, tavos vārdos ir alus. Tavās asinīs plūst alus. Tu esi viena liela alus pudele.
Man liekas tev par maz alus, iedzer vēl.
X: Vārdi lai paliek vārdi.
Y: Ar vārdu var radīt pasauli. Vārdi reti, kad ir tikai vārdi.
X: Mēs ar vārdiem iemīlam viens otru. Vārdi reti ir vārdi.
Y: Tu mīli tikai alu. Bet alus ar tevi nerunā.
X: Pasaule nav izteiksmes līdzeklis septiņos burtos.
Y: Tava pasaule ir alus.
X: Tu liec man pārdzīvot un tas ir skaisti.
Diemžēl.
Lai paliek šī saruna kā izdzēšama pagātne.
Y: Ok, tikai pirms tam es to publiskošu.
X: Skaidrs. Labi.
Es tad Tevi publiski apskaušu.
LinkLeave a comment

[Nov. 19th, 2014|07:37 am]

tapetes_puksts
Trūkumi ir laba lieta, vien jāiemācās tos saprātīgi pielietot.
Piemēram, dusmas.
Jāiemācās tās pārvaldīt. Ne apvaldīt, noklusēt vai izkliegt, bet tieši pārvaldīt.
Jo atpazīstot, pieņemot un situācijai piemēroti izpaužot dusmas, izrādās, ka tās kļūst noderīgas. Jo palīdz pamanīt to, kas tev traucē, ir bīstams vai apdraud tavas vajadzības un personības robežas.
LinkLeave a comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]