friends [entries|archive|friends|userinfo]
Nyamo

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Jul. 29th, 2014|09:47 pm]

neverklever
How to lose ur dishwasher louding privileges in 5 easy steps.
LinkLeave a comment

[Jul. 29th, 2014|09:14 pm]

chanteuse62
[Tags|]

^zīmēt un zīmēties.
LinkLeave a comment

"vasara" šveices kalnos [Jul. 29th, 2014|03:12 pm]

217
nolīdu pieliekamajā pie gaļas un siera, un klausos Guns'n'Roses Novembra lietu, jo neko citu tādā sūda laikā klausīties nevelk. kopš šeit ierados, ir max bijusi kopā 1 nedēļa saules. lietus, sniegs, lietus, migla, krusa, lietus. labi, ka vismaz mums darbs iekšā nevis kā puišiem, citādi būtu obožemoi. viņi trīs visu laiku vazājas apkārt lietusmēteļos un biksēs, un dubļos, pilnīgi žēl paliek dažreiz skatīties

pēc šī patiešām vajadzēs kā minimums 2 mēnešus siltumā un pludmalē, lai atkoptos
plezīrs, šļopkas un silts ūdens. vasara man beidzot cerams būs rudenī
LinkLeave a comment

liels un dzīvs un nebaidos [Jul. 29th, 2014|03:55 pm]

saccharomyces
beidzot.

tagad es atkal jūtos kā cilvēks.

skrēju pie lietus un gandrīz ar seju pa priekšu nozvēlos pa slapjajām pagalma kāpnēm savā sajūsmā, elpa aizrāvās, dzīvība atgriezās. ar katru brīdi arvien vairāk.

pagalmā smaržo citādāk, nekā apkārtējās ~pļavās, saldāk un tālāk, tie sastādītie augi nav tik spēcīgi savā izelpā, pavisam cits raksturs. pāri ielai nopļautā placītī, kur iebrienu, rūgti smaržo kaut kas, ko uzreiz neatpazīstu, un saplūst ar karstas zemes un ūdens pilienu satriekšanās smaržu, ko, savukārt, nevar neatpazīt vai sajaukt ar kaut ko citu. lietus lāses ir tik brīnišķīgi aukstas un neregulāri krītošas kā ķircinoši pieskārieni, dušu ar šo pilnīgi nevar salīdzināt, dušā nav dzīvības. īstais brīdis ir tad, kad sāk pūst stiprs vējš, lietus vēlreiz pieņemas spēkā un kļūst auksti, āda tausta vēju un smiltis, no slapjajiem matiem ūdens tek acīs un aizmiglo skatu, plaušas pilnas ar smaržām, ausis pilnas ar pērkona, vēja un pakšķu skaņām, nekam citam vairs nav vietas. tas ir tas brīdis, no kā pasmelties, caur kuru atgriezties. ne no kā nav bail un nekas nevar uztraukt, jo nekas lieks man nevar tikt klāt caur klātbūtnes visaptverošumu.
Link1 comment|Leave a comment

mājās kaķi, suņi. [Jul. 29th, 2014|10:40 am]

juriic
[Sajūtas | gandrīz vai cilvēks]

sēžu savā lapenē un ēdu šašliku. gandrīz vai negribu nekur citur nekad vairs būt un vispār nevienu vairs nesatikt nekad. tā lai mūžīgi nevajadzētu nevienam ne pāri darīt, ne kādu nosodīt, ne arī dzert, lai tiktu ar to visu galā.
Link1 comment|Leave a comment

it's time to face my banana [Jul. 29th, 2014|01:06 am]

saccharomyces
"a fantastic fear of everything", ko ar brāli tikko noskatījāmies, laikam ir viena no pēdējā laika mīlīgākajām filmu pieredzēm. tematiski tā tieši laikā, kad man atkal persōniskā līmenī aktualizējusies baiļu tēma, forši pasmieties par paranoīdumu un tad padomāt vēlreiz par to, no kā tad īsti patiesībā ir bail tad, kad rausties no visādām it kā konkrētām lietām (e.g. banāniem vai veļas mazgātuvēm, vai no tā, ka kāds tevi noslepkavos, vai no tā, ka cilvēki slepeni grib, lai vācies projām).

mani vispār (starp visādām citām lietām) ļoti fascinē bailes. droši vien tāpēc, ka es pati ar tādām visādām mokos (bet nu - kurš tad nemokās). ja es kādreiz izdomāšu atgriezties akadēmiskajā vidē uz phd, tad labprāt pievērstos baiļu tēmai.

tagad jau īstenībā, liekas, kaut kādā mērā baiļu palielināta aktualitāte ir tāda visaptveroša, visās malās cilvēki domā par to, vai būtu jābaidās ukrainas kontekstā; ja tā padomā, uz šī fōna, protams, visas manas 'profesionālās' un sociālās bailes tādas pupu mizas. bet šis nestrādā, tieši tāpat kā nestrādā "neesi bēdīgs, jo kādam citam taču iet sliktāk!" vai, uzskatāmāk absurdi, "nepriecājies, jo kādam citam taču iet labāk!"

es gan tā arī pagaidām neesmu līdz galam atkodusi, kā varētu izvairīties no tā brīža, kad es sāku baidīties no cilvēkiem, ar ko esmu jau sapazinusies, palieku sevišķi tramīga un neveikla un pati sev visai aktīvi derdzos. tad, kad cilvēki jau ir paspējuši kļūt svarīgi, bet nav nekādas drošības sajūtas, ka tas kontakts ir ilgtspējīgs. un, protams, pirmais mehānisms, pie kura intuitīvi gribas vērsties, ir - tikt vaļā no tā svarīguma, atkāpties, noslēpties, izlikties, ka tā jau nemaz nav, es nemaz neko negribu, sist sev pa pirkstiem ikreiz, kad gribas pastiept roku, lai pabužinātu, nepiesēsties blakus fav bariņam, novērsties tā vietā, lai smaidītu, un visādas citādas disfunkcionālas pašmokošas izvēles. un tad arī, protams, visu laiku šitā sevi cenzējot un šaustot, komplektā ar darbiem, kas jādara, paliek maz kognitīvo kapacitāšu produktīvam kontaktam, un arī parunāt es vairs nespēju, un viss kļūst tikai sliktāk, jo ir skaidrs, ka nu taču ir arī objektīvs iemesls, lai neviens negribētu nekādu ilgtspējīgu kontaktu ar mani. un tad tik uz leju riņķiem vien, riņķiem vien. labi, ka es vismaz šito atpazīstu, gan jau var atrast arī kādu labu stratēģiju, lai ar šito cīnītos.
LinkLeave a comment

[Jul. 29th, 2014|01:14 am]

chanteuse62
rīt uz Rīgu.

jāmācās darīt mazas lietas.
LinkLeave a comment

[Jul. 28th, 2014|09:22 pm]

juriic
es esmu savu māju šķūņaugšā un te ir pilns ar visādām manām mantām. Ne tikai kaut kādas grāmatas, bet arī no tukuma mājām mana mūža pirmā padomju laika naktslampa. Tāda spīdīga un kantaina un tur iekšā griezās krāsains cilindrs. Mana vienīgā gaisma, kas bija man pašam, kura nebija jāslēdz ārā, lai taupītu elektrību. Man mamma jautaja, vai es atceros, kā mēs bijām nabadzīgi bērnībā un es nezināju ko atbildēt. Jo ja tā padomā, šķita jau, ka viss ir kārtībā un man laikam vienkārši tas nebija aktuāls faktors dzīves kvalitātei. Šodien satiku arī Roli. Runājām pie galda un ēdām šašliku. Un viņš stāsta kā viņš no mājām uz pus gadu apmaiņas programmā aizbraucis, kamēr jāatstāj mājās māte ar tēvu, kuram smaga šizofrēnija. Nav galīgi īstais naratīvs šitam, lai būtu tik smieklīgi kā bija, bet ideja bija, ka atliek uz pus gadu aizbraukt un tēvam aizbrauc jumts. Jo šizofrēnija jau uznāk lēkmēs. Un visādas līdzīgas lietas, par dzīvi, kuras man liek ieraudzīt savas problēmas objektīvākā perspektīvā. Un atkal raudu. Man ir tikai viens cilvēks, kurš pazīst mani visu. Es negribu to cilvēku pazaudēt. Laikam tikai dabiski ir identificēties ar mantām kas mums apkārt. Nespēju iedomāties, ka varētu būt savādāk. Laikam tāpēc nosodu Emīlu regulāri. Bet nosodīt ir slikti; tu nevari būt brīvs, ja tu nosodi citus. Virs manas gultas šobrīd kaltējas pirtsslotas un no vienas istabas puses loga līdz otram ik pa brīdim izpūš meža vējš. Un circina ārā sienāži un viss smaržo.
LinkLeave a comment

ch vs fr [Jul. 28th, 2014|04:51 pm]

217
kopumā man šveicieši patīk labāk kā cilvēki nekā franči (ar atsevišķiem izņēmumiem). it kā arī dzīvoju reģionā, kur ir fr valoda/kultūra noteicošā, bet kkā šķiet, ka viņi ir daudz citādāki nekā franči. varbūt to dod multi-hmm-kultūriskā-hmm-? vide vai kā, bet viņi šķiet daudz brīvāki un atvērtāki nekā fr

laiks gan skrien nereāli, šodien nošokējos, ka tūlīt jau augusts klāt, vnk pisec. kkāda turbo laika mašīna, man šķiet, ka es šurp atbraucu pirms pusotras nedēļas
tā laikam ir, ja nav brīva laika gandrīz nemaz :) (hah, vakar 15h laikā no 6:30-21:30 bija tieši 19 atpūtas minūtes- 5 pīppauzes, šitā reāli vēl nav strādāts. šodien biš mierīgāk, bet nu jā - tas nedaudz raksturo to tempu un ritmu, kādā šobrīd sanāk dzīvot un domāt)
LinkLeave a comment

mirdzums [Jul. 28th, 2014|10:53 am]

saccharomyces
[Tags|]

sapnī vienā brīdī ar mīļākajiem IM biedriem peldēju jūrā. mēs iepeldējām tālu, tālu, un tad milzu viļņi trīsstāvu mājas augstumā no jūras puses mežonīgā ātrumā nesa mūs krastā - mēs pagriezām sejas pret krastu un gaidījām, vajadzīgajos brīžos aizturējām elpu un nirām, un uzpeldējām, nirām un uzpeldējām, nirām un uzpeldējām, un smējāmies, jo tas bija lieliski, tas bija kā lidot, jo brīžiem tie viļņi mūs arī tiešām uzmeta gaisā, tik ātri, tik augstu, tik skaisti.
skatījos uz tiem cilvēkiem, to, cik eleganti viņi kustas gan zem ūdens, gan gaisā, cik skaisti mirdz ūdens lāsītes viņu matos un jj arī bārdā, un jutos.
LinkLeave a comment

man ir jātaisa mūzika [Jul. 27th, 2014|08:28 pm]

juriic
[Sajūtas | man ir jātaisa mūzika]
[Skaņas |man ir jātaisa mūzika]

man ir jātaisa mūzika


es savādak nomiršu
es savādak nomiršu
es savādak nomiršu
es savādak nomiršu
Link1 comment|Leave a comment

[Jul. 27th, 2014|10:06 pm]
evia
baigais apjukums par došanos. pirmo reizi ir kaut kāda ne-sajūta un pār-sajūta par došanos reizē. bet mans pirmais pirmais reinbovs. vajag taču. gribās. blah :D . drošvien karstums pie vainas, lai gan traki izbaudu, pietrūka pēc Indijas laikiem.
LinkLeave a comment

jāpakodē. [Jul. 27th, 2014|06:31 pm]

juriic
mhm
LinkLeave a comment

[Jul. 27th, 2014|01:50 am]

saccharomyces
un vēl es sapratu, ka man ir problēma arī ar to, ja nav iespējas kaut cik pabūt kailai - raiskumā vismaz es tur cik ne cik varēju pašpacierēt apkārt pa dušām, šeit nekā tāda nebija. es pat mazliet nobijos no tā, cik skaudīga sajūta man radās, kad Lauras bērns pagalmā izģērbās, vai kad stāstīja par nūdistu kopmītni bērklijā.

tagad tik labi mājās, kad nevajag nekādas lupatas.
LinkLeave a comment

refleksija [Jul. 27th, 2014|01:30 am]

saccharomyces
šodien atkal sevišķi spēcīgi izjutu to, cik ļoti man vajag īstu alone time, kad pēc visa beigām kopā ar visbrīnišķīgākajiem IM7, kurus es mīļoju no visas sirds, padzīvojāmies pagalma retrītā. viss bija forši, bet es jutos tomēr kaut kā visai ļoti nepareizi un kā līdz galam nespējīga iesaistīties, kas atkal mani pašu briesmīgi kaitināja , līdzīgi kā brīži, kad pamani, ka jau otro dienu katrā sarunā sanāk par kaut ko pasūdzēties, un padarīja iekšēji satrauktu un nemierīgu.

tagad par šo aizdomājos - pēdējās dienas es samērā bieži jauko cilvēku kompānijā jutos lieka, tā, it kā es varbūt jauktu brīnišķīgo dinamiku, kāda būtu bez manis, un viņi vienkārši būtu pārāk pieklājīgi, lai palūgtu man aiziet. bet varbūt tad šis kārtējo reizi ir man raksturīgais savu sajūtu ekstrapolēšanas uz citiem process - tā kā tad, kad pati sevi nosodu, liekas, ka visi citi skatās nosodoši.
tā vismaz gribētos cerēt, jo tā drošvien ir labāk risināma problēma, nekā "cilvēkiem, kuri man patīk vislabāk, es patiesībā reāli nepatīku".

tik sarežģīta pretrunu situācija, jo principā man gribas no viņiem ķert un grābt, ko un kad var, lai man būtu emociju uzkrājumi mācību gada grūtajiem brīžiem, bet no otras puses, nevar taču uzbāzties, un kaut kur jādabū arī tas laiks sev pašai, citādi sanāk, ka es vienkārši vazājos līdzi kā nošņurcis kucēns, nevarēdama neko jēgpilnu citiem dot.
LinkLeave a comment

[Jul. 24th, 2014|09:25 pm]

chanteuse62
ā. un man ir jauns peldkostīms.
LinkLeave a comment

[Jul. 24th, 2014|09:19 pm]

chanteuse62
krāsoju sētu un domāju par karatē.
pieskatu bērnus, gludinu drēbes, plucinu dilles, tīru istabas, krāsoju sētu, eju pie veltastantes, skatos seriālus, guļu lielajā gultā un vakaros redzu tv, ēdu gurķus, guļu zālē, staigāju šortos un plikām kājām, eju vannā, aizbraucu uz J.pili, laistu puķes, krāsoju sētu un klausos, ko kaimiņi runā, cepu pankūkas, blenderēju upenes un cepu pankūkas.
un 7dien svinēšu vārda dienu, braucot uz rīgu.
LinkLeave a comment

rakstīt liecības [Jul. 24th, 2014|08:22 pm]

saccharomyces
izsaka citu viedokli un arī ieklausās savā viedoklī
LinkLeave a comment

[Jul. 24th, 2014|10:38 am]

tapetes_puksts
Ladies, The Smarter You Are, The More Likely You Are To Be Single
Link3 comments|Leave a comment

rīts [Jul. 24th, 2014|07:53 am]

saccharomyces
esmu ļoti uzmanigga
Link2 comments|Leave a comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]