friends [entries|archive|friends|userinfo]
Nyamo

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

*** [May. 22nd, 2013|01:16 am]

vagrant
kāds vēlējies piebērt ar satumsuša lietus lāsēm
manu mājupceļu
tomēr tās nav alabastra lodītes
tikko tās pieskaras zemei – spēle ir beigusies

velti tās mēģināt notvert
nepiejaucējamās -
tāpat velti meklēt jokdari kurš tās dzemdinājis
ne radījis
LinkLeave a comment

*** [May. 22nd, 2013|12:45 am]

vagrant
Mans jaunākais sasniegums ir izlasīta ''Latvijas vēsture''. Nu, dažas vietas es skipoju, tomēr pa lielam izlasīju.
Nenormāli lēni lasās tāda skolas tipa literatūra, kura ir pārsatināta ar faktiem.

***
apokaliptiskais lietus pielēja bedri ar jau sen tumšo asfaltu noklātajā ceļā, es domāju, ka tā ir peļķe, tomēr izrādījās kas daudz dziļāks - pārsista riepa un tomēr, kāda maģiska spēka stumts, es bezmaz atlidoju mājās kā atkalatdzimušais rudens ārā. Atkal jāpērk jauna kamera. Labi, ka vēl vāveres neuzbruka pa ceļam.
***
rīt vēl jānostrādā un atkal divas brīvas.
Piektdien būšu sastopams kādā jocīgā pasākumā, Vecmīlgrāvī, uz kuru mani uzaicināja Raivis. Tur būs stopētāju izstādes atklāšana.

Šovakar ''The Hobos - She sounds like a little child''
LinkLeave a comment

pašcieņa [May. 21st, 2013|10:55 pm]

saccharomyces
šovakar es izdarīju kaut ko ļoti grūtu, bet es biju godīga un audzēju pašcieņu, viss kā no manas neeksistējošās jaungada apņemšanās. es jūtos gan lepna, gan vainīga. lepnums gan nemazina zobusāpes, kuras pamazām nāk virsū no procesā veiktās raudāšanas, bet tas salīdzinoši ir pilnīgs sīkums - progresa vārdā. learning to be important to myself. uff.
LinkLeave a comment

[May. 21st, 2013|10:38 pm]

louise
mana jaunā atkarība:
grieķu jogurts + whey(manā gadījumā zemeņu) + ja gribas- pašas zemenes. tāāāāda ņamma un pure protein :)

vai arī grieķu jogurts+whey (šokolādes/vaniļas etc) + čia sēklas.. ieliekam saldētavā
voila pure protein pudiņš :D

bet vispār es gribu nposkriet maratonu, sākumā gan pusmaratonu :D
Pirms 10 gadiem sēdēju skolas sporta zāļē, skatījos filmu par maratonu un domāju "nu kuram idiotam to vajag?"
tagad- es gribu būt viens no šiem idiotiem

p.s. zetz it - es oficiāli pievienojos FitFam ^^
LinkLeave a comment

among others [May. 21st, 2013|07:03 pm]

saccharomyces
brīnišķīga daiļliteratūras grāmata par pieaugšanu un saņemšanos, un harmonizēšanos ar pasauli - noteikti labākā, ko esmu lasījusi ilgā laikā. (lai gan vispār jau nav brīnums, ņemot vērā, cik maz ne-akadēmiskas literatūras sanācis lasīt pēdējā laikā)
un tik ļoti skaisti parāda, ka kaut kāda vispārēja persōnības integrity tādā nemainīgu pārliecību formātā ir diezgan ļoti muļķības - protams, it kā jau pašsaprotami, bet liekas, ka bieži (piemēram, friendlistē ar zināmu regularitāti) cilvēkus tas šausmīgi uztrauc, fundamentālas pārmaiņas sevī, vēlmju un nostāju nepastāvība. bet tas taču ir tik dabiski, skaisti un pa īstam. the only real constant is change.

un vispār, kā gan lai nepatiktu grāmata, kur maģijas pamats lielā mērā atgādina manas iemīļotās/uni programmas centrālās antropolōģijas teōrijas?
(interesanti, vai autōre ir lasījusi/zina par timu.)

"I thought, sitting there, that everything is magic. Using things connects you to the world, the sun streams down magic and people and animals and plants grow from sunlight and the world turns and everything is magic. Fairies are more in the magic than in the world, and people are more in the world than in the magic. Maybe fairies, the ones that aren't lost dead people, are concentrations, personifications, of the magic? And God? God is in everything, moving through everything, is the pattern that everything makes, moving." //Jo Walton, Among Others

"knowledge is grounded in experience, understood as a coupling of the movement of one’s awareness to the movement of aspects of the world. Experience, in this sense, does not mediate between mind and nature, since these are not separated in the first place. It is rather intrinsic to the process of being alive to the world. This is linked to a view of personhood in which the self is seen to inhere in the unfolding of the relations set up by virtue of its positioning in an environment. (..) Life is not the realisation of pre-specified forms but the very process wherein forms are generated and held in place. Every being, as it is caught up in the process and carries it forward, arises as a singular centre of awareness and agency: an enfoldment, at some particular nexus within it, of the generative potential that is life itself." //Tim Ingold, The Perception of the Environment

"Producers, both human and non-human, do not so much transform the world, impressing their preconceived designs upon the material substrate of nature, as play their part from within in the world’s transformation of itself. Growing into the world, the world grows in them. (..) the material flows and currents of sensory awareness [are] within which both ideas and things reciprocally take shape. (..) In place of the material world, populated by solid objects, our eyes [should be] opened to a world of materials, including earth, air and water, in which all is in flux and transformation." //Tim Ingold, Being Alive
LinkLeave a comment

[May. 21st, 2013|07:31 pm]

beacon
Vakar na haļavu dabūju darbu, nu labi, biju jau sevi nedaudz pierādījusi.. Galvenais, ka tādu, ko tiešām gribu darīt, sabiedrībā, kurā man būtu vērtīgi atzīmēties. Bet šodien man piedāvā par velti ceļojumu uz Milānu. Nu kur te taisnīgums!
LinkLeave a comment

. [May. 21st, 2013|01:09 pm]

vagrant
Pilnīgi lielisks plāns,sarunāts tikties ar Van Kimu pēc Rainbowa,kaut kur Grieķijas apvidū,doties uz Stambulu-performēt,viņš ir contactjuggler! Cerams,ka Kapilinskis piekritīs doties dēkā arīdzan!jēs !roots!
LinkLeave a comment

[May. 21st, 2013|11:33 am]

sarkanvins
[Sajūtas | sleepy]

requiem for a dream un biznesa plāns.

pagaidām strādā.
LinkLeave a comment

*** [May. 21st, 2013|06:37 am]

vagrant
Shimshai - Roots

Link1 comment|Leave a comment

*** [May. 21st, 2013|12:16 am]

vagrant
No vilka - lāča nagos, tad otrādi.
LinkLeave a comment

[May. 20th, 2015|11:14 pm]

gara_diena
Katra mīlestība ir jānopelna. Kad es sapratīšu, ka mani nemīlēs par to vien, ka es esmu?

Mana mīlestība ir savtīga. Tā gaida. Mīlestību. Kaut ko. Un kad to nesaņem - tā kļūst par elli!

Es meklēju to iespēju doties svētceļojumā ar sevi. Pagaišgad tāds bija 4 mēnešu garumā.

Šodien radu iespēju atrast īso versiju - Jāņu nakts garumā.
LinkLeave a comment

feeling cute? [May. 20th, 2013|07:01 pm]

saccharomyces
Cuteness is a way of aestheticizing powerlessness. It hinges on a sentimental attitude toward the diminutive and/or weak, which is why cute objects—formally simple or noncomplex, and deeply associated with the infantile, the feminine, and the unthreatening—get even cuter when perceived as injured or disabled. So there’s a sadistic side to this tender emotion, as people like Daniel Harris have noted. The prototypically cute object is the child’s toy or stuffed animal. (..) Like the sentimental, which as literary critic Jennifer Fleissner points out, we wouldn’t call “sentimental” if it really moved us deeply in the way that it aims to, the cute seems coupled with a certain inability to complete its own project.
(..)
In comparison to powerful experiences like that of the sublime or disgusting, these aesthetic experiences are profoundly equivocal; indeed, they almost seem to call attention to their relative lack of aesthetic impact or power, to their own aesthetic ineffectuality. But that doesn’t finally negate their status as aesthetic categories.

//Sianne Ngai
Link2 comments|Leave a comment

virsraksti un attieksme [May. 20th, 2013|04:11 am]

saccharomyces
[Tags|]

šonakt, sūtot brāļa zpd šurpu turpu gramatikas un formatēšanas labojumu nolūkos, tā kā nez kāpēc skype tieši mūsu starpā saņemtos failus ar vienādu nosaukumu atteicās pārrakstīt saglabājot, un vnk apturēja sūtīšanos, ja labotu failu sūtīju ar nelabotu virsrakstu, nosaukums evolucionēja no "ZPD" uz "ZPD666" uz "ZPD666satan" uz "ZPD666-satan-our-lord-and-saviour" uz "ZPD666satan-our-lord-and-saviour-has-risen". labi, ka viņš vēl ir pietiekami nomodā, lai atcerētos, ka pirms iesūtīšanas skolotājiem nosaukums jānomaina uz kaut ko neitrālu.
LinkLeave a comment

[May. 20th, 2013|01:58 am]

saccharomyces
monogamy
Link15 comments|Leave a comment

[May. 19th, 2015|10:02 pm]

gara_diena
Es atbraucu atpakaļ uz Rīgu un... stacijas ēka, viss centrs ap Origo, visi tie dīvainie, slimie ļaudis un tas slimais, kas 3x mēģināja ar mani iepazīties... tas viss man liek bēgt... Arī ap māju šodien spieto vieni vienīgi...

Es gribu skaistumā... Es gribu tur, kur cilvēki ir skaisti...

That is why I believe the majority of our runaway youth today are not running away from something, as much as they are trying to run to something worthwhile. They are searching, more than running.

http://www.worldchallenge.org/en/node/1367 - es neesmu ticīga, bet sava daļa taisnības tur ir...

Es nesaprotu kādu palīdzību man vajag? Pērienu? :D
LinkLeave a comment

[May. 19th, 2013|09:46 pm]

saccharomyces
[Tags|]

mani reizē izbrīna un mazliet rada skaudību tā brāļa nenopietnā attieksme pret viņa zpd. es atceros, kā stresoju par EE un cik nenormāli daudz darba tur ieguldīju, un šis ir tik ārkārtīgi kontrastējoši, ka grūti aptvert. un tai pat laikā, man liekas, ka principā jau ir ok, principā tā jau arī var - katram savs.
LinkLeave a comment

[May. 19th, 2013|10:53 am]

saccharomyces
[Tags|]

sapnī sākumskolas klasesbiedrene agnese reksne bija uzrakstījusi grāmatu, bija par to augstprātīgi lepna un gribēja, lai es to izlasu, pirms viņa publicē. es prasīju, par ko ir grāmata, bet viņa nemācēja man pateikt, teica tikai, ka tas esot eksistenciāls romāns, un ja es sestajā klasē vispar kaut ko esot iemācījusies, man vajadzētu saprast, ko tas nozīmē. viņa prasīja arī, vai manam tēvam ir korektors, ko viņa varetu aizņemties, un teica, ka gramatika jau nav autora uzdevums.

pēc tam biju karā, kur pie katra sīkākā ievainojuma cilvēkiem amputēja locekļus, man bija tads neliels skrāpējums uz apakšstilba, un es biju pārbijusies, ka ņems un sakropļos mani, bet par laimi (haha) vietējā ārste man tikai novilka strēmeli ādas ap to "ievainojumu. pēc tam kopā ar diviem citiem karavīriem nonācām nelielā pārpratumā, kur mūsu biedri domāja, ka grasāmies dezertēt un iesprostoja alā, aizveļot tās ieejai priekšā lielu akmeni. tur bija ļoti tumšs un šauri, zeme bija mitra un melna, un alas sānos no tās spraucās ārā koku saknes, bija tāda rūgtena smarža un karsts. zeme pamazām bruka iekšā, gandrīz mūs aprokot dzīvus, bet tad mēs izkārpījāmies ārā un izrādījās, ka notiek briesmīgi milzīgs uzbrukums un ir jāatkāpjas. bijām palikuši pēdējie ar vēl vienu rangā augstāku vīrieti, kurš komandēja, uz kurieni jāiet - atkāpamies pa tādām kā koka stalažām, bērnu rotaļlaukumu koka rāpaļājamām ietaisēm pāris metrus virs zemes - tādi kā inversie ierakumi, vai. atkāpjoties izrādījās, ka pa tām stalažām pārbijušās rāpo arī vairakas jaunas, ārkārtīgi glītas meitenes krāsainos mēteļos, kuras man tika uzticēts mierināt un savākt, jo es biju vienīgā sieviete mūsu četru kareivji grupā. atceros, ka viena no viņām raudāja, un es glaudīju viņai vaigu un teicu, ka mēs viņas pasargāsim.
LinkLeave a comment

"An Agony. As Now." [May. 19th, 2013|01:03 am]

saccharomyces
[Tags|]

I am inside someone
who hates me. I look
out from his eyes. Smell
what fouled tunes come in
to his breath. Love his
wretched women.

Slits in the metal, for sun. Where
my eyes sit turning, at the cool air
the glance of light, or hard flesh
rubbed against me, a woman, a man,
without shadow, or voice, or meaning.

This is the enclosure (flesh,
where innocence is a weapon. An
abstraction. Touch. (Not mine.
Or yours, if you are the soul I had
and abandoned when I was blind and had
my enemies carry me as a dead man
(if he is beautiful, or pitied.

It can be pain. (As now, as all his
flesh hurts me.) It can be that. Or
pain. As when she ran from me into
that forest.
Or pain, the mind
silver spiraled whirled against the
sun, higher than even old men thought
God would be. Or pain. And the other. The
yes. (Inside his books, his fingers. They
are withered yellow flowers and were never
beautiful.) The yes. You will, lost soul, say
‘beauty.’ Beauty, practiced, as the tree. The
slow river. A white sun in its wet sentences.

Or, the cold men in their gale. Ecstasy. Flesh
or soul. The yes. (Their robes blown. Their bowls
empty. They chant at my heels, not at yours.) Flesh
or soul, as corrupt. Where the answer moves too quickly.
Where the God is a self, after all.)

Cold air blown through narrow blind eyes. Flesh,
white hot metal. Glows as the day with its sun.
It is a human love, I live inside. A bony skeleton
you recognize as words or simple feeling.

But it has no feeling. As the metal, is hot, it is not,
given to love.

It burns the thing
inside it. And that thing
screams.

// Amiri Baraka
LinkLeave a comment

awesome bārda [May. 18th, 2013|09:51 pm]

louise
LinkLeave a comment

vasar' [May. 18th, 2013|03:01 pm]

smuki

[217]
... tālāk ... )
LinkLeave a comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]