mani universitātē baigi paņēma viena priekšmeta, kura nosaukumu vairs neatceros, paceltais jautājums - defensive programming. tā bija viena no tām reizēm, kad jau praksē intuitīvi biju par tādu štelli domājis un priekšmetā uz to trāpīja no tāda... nu it kā teorētiskā viedokļa. tādi gadījumi vienmēr ir patīkami, jo apstiprina, ka tu intuitīvi esi gājis  pareizā virzienā un tagad vari pielabot savus uzskatus un ar reālu pamatojumu turpināt iesākto.

bet tieši DP gadījumā prakse ir ļoti slidena, jo problēmas uzglūn no katra stūra un visu laiku ir nedaudz jāiespringst, lai mēģinātu paredzēt visas, aizsargāties no visām. lietoto if.. else.. daudzums aug ar katru dienu, ar katru jauno pieredzi un tam īsti neredz galu godīgi sakot. un tas ir mazliet nekomfortabli, jo visu laiku liekas, ka kaut kas tomēr nav paredzēt un ar visu aizsargāšanos vienu brīdi tomēr vabole atradīsies.

bet nu labāk tomēr it. tagad sanāca salīdzināt vienu metodi, kuru uzrakstījis pazīstams džeks, ar savējo. mati saceļās stāvus, jo manā metodē ir kādas 12 dažādas pārbaudes, bet otrs džeks acīmredzot paļaujās uz "to labāko" un metodē cauru ir vismaz tik, cik manā pārbaužu vai arī vairāk. tas tomēr mierina :)

pirms pirku kompi, viens no lielākajiem jautājumiem pašam sev bija - vai es esmu tāds kompja nodarbinātājs, kam pietiek ar 1 vai 2G rama. šodien par to atcerējos un sāku interesēties.

un laikam jau kaut kāda jēga to tiem 2G rama ir. mans pašreizējais process lists sakārtots pēc atmiņas lietojuma rāda stāvokli, pie kura iepriekšējais ļapļaps būtu nopūties un devies atpūtā, bet šim aparātam tas vispār nav jūtams. es gan nezinu kā būtu ar 1G, bet nu..

Saab pašlaik acīmredzot tikai austrumeiropā rāda reklāmu, kurai fonā skan burvīga dziesma un arī pati reklāma ir... nu priekš reklāmas ne tika laba, kā vienkārši labu atmosfēru radoša isfīlmiņa.

sagribējās atrast to fona dziesmu, jo tā būtu lieliska braucamā mūzika, bet kas tev deva - vienīgai, ko atrod gūgles tante ir poļu blogi. damnit.

pa to laiku dziesma turpina skanēt manā galvā..

I am a growing force
without the motion
a glass of water
longing for the ocean
I am the fire burning desperately
but you're controlling me
release me...
release me...

heh - izrādās youtube ir atrodams arī šis :)

automazgātuves kafejnīcā sēž kāds busiņa šoferis gaidīdams savu auto un man viņš briesmīgi atgādina 10 gadus vecāku Jack Bauer. vai tas nozīmē, ka man tas seriāliņš ir iepaticies? :)

gandrīz aizmirsu palielīties - jāiet pirkt lielā bundža ar baltajiem pipariem, jo man ir tāds fensī-šmensī piparu maļamais aparāts uzdāvāts. ne tik liels kā tuč-tuč-čiplok-galvam MR, bet man nemaz tik lielu nevajag :)

tīri, lai atskaitītos. sev. varbūt kādam citam ar, bet vispār sev vairāk laikam.

māsas ģimenē viss turpinās. diemžēl laikam uz leju. kaut gan tas vai tas ir uz leju vai augšu laikam tomēr ir atkarīģs no atskaites punkta. tb - varbūt, ka šādi ir uz labu :)

laikam beidzot mans jaunais deļļuks ir pārdzīvojis zīdaiņu slimības un pēc otrā servisa apmeklējuma pašlaik atrodos tādā uzstādījumā, kā biju pirms kāda laika iedomājies - krēsls lielā TV priekšā, bezvadu klaviere klēpī, laptops kaut kur stūrī, viss skrien un lido (izņemot lattelekom inetu, bet tas mainīsies pēc pusotras stundas pēc montiera Koļas ierašanās. kādēļ vēl jorprojām esmu mājās:) )

kas tad vēl. nostaļģija. nenormālu nostaļģiju vakar parāva braucien ar balto maršrutā Līči-Sporta iela :) ir pārtaisīta tik sāpīgā vieta pēdējos divus gadus - kārba. pārtaisīta pa riktīgam. ka teica mastjers - vienkārši zb man ar to kārbu čakarēties - izņēmu visu ārā, kas var sagādāt galvas sāpes :) tā arī ir - ātrumi tagad ir tik īsi, cik īsi var bū. neesmu braucis ar sporta kārbu, bet sajūta ir golfā ir tāda, kādu es iedomājos sporta kārbu :) viss pārējais arī ir vai nu piečubināts vai vēl joprojām turās un braukšana sagādāja vienu vienīgu prieku :) ja nebūu tik daudz problēmu ar glabāšanu un remontiem, tad toč atstātu balto kaut kur vienā no saviem angāriem un reizi mēnesī izbrauktu līkumu just for fun :)

tomēr viens no galvenajiem notikumiem (laikam gan tas ir diezgan nožēlojami, ka tas ir tik svarīgi :) ) ir Sama uzlabojumi, kurus vēlējos ieviest pēdējos divus gadus. nu paši, paši akūtākie. tomēr tik ilgi mani mocīja domas par statiskajiem lietotājdraudzīgajiem linkiem, par šādiem tādiem uzlabojumiem administrācijas lietojamībā un tipa widgetu atbalsts, ka esmu pavadījis gandrīz trīs nedēļas ierakumos un šo visu izdarījis. ja man būtu Samam versijas, tad tagad būtu major release. teiksim 3.0 :)

hmm. atskaitījos tikai par pāris nedēļām. uz ceturtdaļas gadsimta atskaiti kaut kā nevelk. vismaz pagaidām :)

yee baby!

pēc pus gada ilgām pārdomām, ko pirkt, kur pirkt, par cik pirkt un kur šo cik dabūt, beidzot mans jaunais Dell D620 ir manās prasīgajās ķetnās :)

mans portatīvais cietnis ir pārvērties par stacionāro. ar superlīmes moments netīšas izplūdes uz galda plīdzību.

laikam 3dien fizmatu aprindas aplidoja (and I mean it) ziņa par ilggadējā datorzinātņu nodaļas pasniedzēja Detlava nāvi. večukam bija stipri aiz 80, tādēļ tas nebija pārsteigums, bet nez kādēļ tas mani tā tiešām uzrunāja. ja būtu nomiris kāds cits pasniedzējs, tad nebūtu pat domājies uz bērēm iet, bet šeit man viss bija skaidrs. manu studiju simbols, reizē bubulis un reizē apbrīnojamākais tēls.. nezinu kā pārējiem 6iem pilsoņiem (no kuriem tikai 2 sanāca izbrīvēties no kapitālistu cūku skavām), kurus pierunāju piedalīties vainaga nolikšanā viņam, bet es tomēru noķēru to goda atdošanas sajūtu. neticēju tam līdz brīdim, kad pēkšņi pa galvu sāka šaudīties kaut kādi viņa citāti, darbības, paražas, nevilšus izraisot smaidu un tādu saldsērīgu sajūtu. pēc tam arī smieklus, liekot kopā nostāstus pa gabaliņiem Kapteiņa Enriko pulkstenī, kur uzrīkojām tādu kā alternatīvo piemiņas pasākumu. un tieši šis pozitīvisms ir tas, kā viņš man paliks atmiņā.

ir tāds joks, kas palīdz paskaidrot atšķirību starp Linux (un tai radniecīgām) operētājsistēmām un, piemēram, Windows vai MacOS - ja normāla OS tev piedāvā papīru, uz kura tu vari rakstīt savu dokumentu, tad Linux tev piedāvā cirvi un mežu - kā saka ej uz mežu, cērt kokus, uztaisi sev papīru.

atcerējos to šodien, jo kādā meiling-listē parādījās jautājums: ko darīt, ja YouTube filmiņām nav skaņas?
atbilde: Uzliec skaņas devaisam iekš /dev atļaujas visiem lietotājiem uz lasīšanu.

nenormāli lietotāj-draudzīgi :)