vai tad es nevaru kā Gustavo? beidzot iepirdēt te kaut ko? :)

sākums nebija visai kulturāls, ko es centīšos labot ar atstāstu, kādas kulturālas izklaides ir bijušas pēdējā laikā. aptverti daudzi žanri - teātris, kino un opera. pietrūkst vien kāds koncerts (kas gan sekos pēc pāris nedēļām) un balets (kas gan nesekos visticamāk ļoti ilgi, jo tā kultūras nozare mani nevilina kaučkā).

par teātri.. apmeklēju manis atbalstīto (nu tas tā kā vairāk joks, jo nekāda jau dižā atbalstīšana tur nav, bet patīkama sajūta tik vai tā :) ) teātra izrādi Runā Rīga. un ziniet - bija labi. es no tur stāstītā nezināju gandrīz nekā. un uzzināt kaut ko jaunu ir vienmēr pozitīvi, bet kaut ko tik interesantu, kaut arī traģisku un pat diezgan šaušalīgu, vēl labāk. varbūt mākslinieciskā ziņā šis pasākums nebija tik vērtīgs, kaut arī jāatzīst, ka dažas režijas detaļas bija smalkas, pārdomātas un radīja labi padarīta darba iespaidu. iesaku.

par kino.. kad beidzot beigsies tas sviests Latvijas kino.. nevaru atrast antonīmu industrijai. varbūt mazsaimniecībā? tātad Latvijas kino mazsaimniecībā, kad visi čīkst, ka nav naudas jaunam kino, bet tā nauda, kas atrodas, tiek piešķirta kaut kādiem pilnīgiem sūdiem. šajā gadījumā Lailas Pakalniņas murgam Ķīlnieks. nu jomajo - vai viņa nevar trennēt savas iemaņas kadru montēšanā mājās uz savas videokameras safilmētā materiāla un apgrūtināt ar to tikai savus ģimenes locekļus (nabadziņi)? labāk būtu skatījies Date Movie or whatever. pilnīgs ārprāts karoče.

par operu.. pēc ilgiem laikiem (pēdējā reize bija pirms pāris gaidem. Jevgeņijs Oņegins, kas atstāja tiešām solīdu iespaidu) sanāca pilnīgi negaidīti divu stundu laikā noorganizēties jauniestudētās (starptautiska ansambļa ar vācu režisori, poļu diriģentu un ārzemju solistiem) izrādes Figaro kāzas vienam no ģenerālmēģinājumiem. tās retās reizes, kad esmu apmeklējis kādu operas izrādi, man tās ir patikušas, jo šī sintēze ar aktierspēli, tērpiem, horeogrāfiju, simfonisko mūziku - tā rada tik spēcīgu un monumentālu sajūtu, kādu nevar sajust nevienā citā kultūras jomas pasākumā. jo šeit ir viss. tāpat arī šoreiz. ar atšķirību, ka kaut kā īpaši novērtēju dažādus tehniskos izrādes aspektus, jo sēdēju pirmajā rindā un likās, ka esmu TUR iekšā. piemēram, nezināju, ka diriģentam ir TIK liela nozīme izrādes ritumā. likās, ka diriģents diriģē savus vijolniekus un trombonistus un viss, bet izrādās, ka diriģents būtībā ir režisora izpilddirektors, kas vada visu izrādi. viņš nosaka, kad kas notiekās, kādā tempā tas notiekās. viņš uzmundrina visus, ieskaitot skatītājus. viņš palīdz mūziķiem, viņš palīdz solistiem. piemēram, ir brīdis, kad Figaro izpilda savu solo āriju staigājot pa zāli starp cilvēkiem. tā kā izrāde vēl ir pusgatavības stadijā, tad viena brīdī ritms solistam nojuka pavisam. likās, ka kaut kas tulīt noies galīgi greizi, bet nekā - solists paskatījās uz diriģentu, kurš viņam nodziedāja priekšā pareizā tempā nākamās divas rindiņas un solists bija atpakaļ ritmā! un Zbigniew Graca ar šiem pienākumiem tika galā apbrīnojami. nu ja - iesaku noteikti. vai nu tikt uz kādu no mēģinājumiem vai arī varbūt Rīgas Operas festivāla ietvaros..

šitādi kulturāli pīrāgi :)

es nesaprotu, kā lielais vairums cilvēki var nenovērtēt (es gribēju rakstīt nemīlēt, bet tas būtu jau par daudz prasīts) to milzīgo naivismu, vienkāršību, neliekulību un jaukumu, kas atrodami 50to, 60to un daļā 70to gadu mūzikā. tas taču ir tik.. dzīvi atvieglojoši principā, jo klausoties, piemēram, Džeimsa Blunta aizkauto kviekšanu, kas tā vien lieka lasīt starp rindiņām - iebalsojiet taču mani tajā pirmajā vietā UK Top 40, nopērkiet manu singlu, labāk divus, un vēl arī pilno CD un manas dzīvās uzstāšanās DVD, slikti paliek parasti. tajā laikā ta visa principā nebija, tas nebija aktuāli un līdz ar to mūziķiem principā nebija sarežģīti tādiem nesabojātiem arī palikt. un tas ir tik lieliski..

pāris jauki bilži sanāca pēdejā izbraucienā. un vēl skaidrāks kļuva, ka pirmā lieta, kas man ir nepieciešama ir pēc iespējas portablāks statīvs.

es esmu pilnīgs idiots. jau kādu labu brīdi esmu pilnībā pārliecināts, ka AVG antivīrusam ir kaut kāds gļuks un šis uz daudziem exe failiem nobļaustās par kaut kādu mistisku Parite vīrusu. kā tad. gļuks izrādās ir manī nevis antivīrusā - izrādās, ka visa mana šāre ar instalācijām ir kādā brīdī ownota. visi exe faili ir sačakarētu. I mean _visi_. Bļāāāāāā.

ar cinemātiskajām izjūtām ir tāpat kā ar sapņiem - tās nāk un iet, kad grib, bet pie noteiktiem priekšnosacījumiem. un vēl viena līdzīga īpašība - tāpat kā sapņi, ir arī cinemātiskās izjūtas, ka atkārtojas. man tāda ir vismaz viena - brauciens milzīgā ātrumā pa slapju divu joslu platu prefekti gludu šoseju zem melnu mākoņu klātām debesīm tādā laikā, kad vietām spraucās cauri saules stari un ir tā dīvainā gaisma, kas rodas tikai šādos apstākļos. fonā skan kaut kas no sērijas Moby Rushing vai St Germain La Goutte D'or vai varbūt kaut kas no Lemon Jelly vai Royksopp - kaut kas mazliet elektronisks, lēns, spēcīgs.. turpat vai trīsas..

es pieņemu, ka mūziķa darba novērtējuma viens no veidiem varētu būt to dziesmu skaits, kurām ir veidotas kaverversijas (latviski?). ja tā, tad Nina Simone ir viena no pašām lieliskākajām māksliniecēm.  viņa tāda ir tāpat - es tikai gribēju pateikt to, cik pārsteidzoši ir klausīties viņas dziesmas, kad paralēli smadzenēs skan visas tās n-tās jaunāko laiku censoņu versijas..

tikko beidzot eļļu hondai nomainīju.. un paliku gandrīz sēdot uz zems - 32 lati par eļļas maiņu! jomajo. es saprotu, ka sintētiskā eļļa ir dārgs prieks, bet nebiju paredzējis, ka tam motoram eļļas puncītis ir uz 5iem litriem :)

cenšos būt labs cilvēks. tikko pie manis bija kāda klienta darbinieces dēls, kurš kaut kādu man nezināmu iemeslu dēļ nav aizgājis pa mūsdienu Latvijas jaunatnes tik ierasto taciņu vidusskola -> augstoskolas pieprasīta fakultāte -> pirmais mazais darbiņš. viņš ir palicis pirmajā posmā.

puika tāds kautrīgs, bet izskatījās, ka varbūt pat cerīgs, ja pašam gribēsies un padosies. iedevu šamam visu nepieciešamo, lai varētu saprast, ka viņa bērnības php zināšanas ir absolūta nulle un ka tur ārā ir vajadzīgs kaut kas nopietnāks.

redzēs, kas sanāks, bet man jau patīk palīdzēt cilvēkiem attīstīties, ja viņi to vēlas.

ja dārgajai ir taisnība, tad būs pienākusi pirmā reize, kad būs jāsāk domāt par mana mīļākā netikuma atmešanu. turklāt negaidīti ātri - laikam jau būšu pēdējā laikā pamatīgi palielinājis tempus, ja tā notiek.

nezinu. manam vājajam raksturam tas ir par grūtu, bet no rītiem klepot arī nepatīk..

man ir pirmais Brainbench Job Role iegūts. esmu Web Designer un nākamais mērķis ir Web Developer. protams, ka neesmu īstenībā nekāds Web Designer, jo Photoshop (kas bija obligāti nepieciešams) pārzinu ne tajā līmenī, ko uzrāda sertifikāts, bet nu tas jau nevienam nav jāzina:)

ja kādu interesē, tad var aplūkot manus sasniegumus iekš to pašu Brainbench.