sākumā tā ir. :)

ir arī forši braukt pie Resident Evil soundtracka pa Rīgu,

vai pie dajebkā elektroniska un ātra pa šauriem zemes ceļiem lietū.

un paātrinājums ir tas, kas izšauj lampas galvā un ir unikāli nereāla sajūta. it īpaši, ja gar acīm lido koki vai mājas.

anyway, nezinu kādēļ, bet pašreiz man visas šīs lietas ir pārgājušas un braucu uz 100. :) negribās. jocīgi.

nē, nē - tu mani nesaprati. tā sajūta ir tikai sajūta. es necenšos to piepildīt, jo tas nav iespējams. tā sajūta pastāv tikai galvā. respektīvi, ir pārāk daudz apstākļiem jāsakrīt, lai tā sajūta būtu realizējama, tapēc pat necenšos..

un skriet man arī tagad negribās. un nekad nav gribējies īstenībā. pat tagad, kad tas būtu mierīgi iespējams, negribās. no vpils dudināju uz 120, lai gan skriet varēja un pat tāda doma pavīdēja. bet nafig?

nu, jā, tieši tā - nafig.

bļadj, dzīve apstājusies.

tas ir vecums :)

anyway, beidzot tev ir normāla mašīna. :)

pieņemsim, ka šie ir saistīti :)