šodien jokaina diena. pozitīvi jokaina.

rīta pastaiga ap pusastoņiem pa Tērbateni. jauki. kluss. tā dīvainā rīta sajūta, kuru parasti izdodas noķert tikai agri no rīta nākot no kāda pasākuma. tas nākošās dienas svaigums.

skriešana (pārsvarā arī pa Tērbateni) turpu šurpu dinas vidū arī bij ok. tā skrienot tu iederies tajā ritmā un plūsmā. ir sajūta, ka tu tiešām esi dzīvs un darbojies.

ūdensbumba resnajam runcim. jauka iesmiešana. māsas meitu līdzību meklēšana ar superīgajām meitenēm no filmas. protams, ne augsta līmeņa gabals, bet tieši tapēc tāds riktīgi foršs. sen nebija kautkas tāds redzēts.

un atkal pastaiga par Tērbateni. tagad jau desmitos vakarā. tagad jau klusais vakars. gaismas... dienas pārdomāšana un pēkšņi tā sajūta, kas mani pārņem vienmēr, kad vakarā sanāk iet pa rīgu. sajūta, kuras piepildīšana tagad būtu viss. reāli viss, kas man pietrūkst. sajūta vēl joprojām tepat ir...

sajūta vien...