man bieži ir saukuši par demagogu. un nezinot precīzu šī vārda nozīmi, bet pietiekami precīzi to nojaušot, esmu tam vienmēr piekritis. iedomājos šodien pārliecināties par to, kam tad esmu piekritis un jāsaka, ka esmu pārsteigts, jo izrādās, lietojot puspatiesības un melus, es iegūstu varu.

varu es iegūstu. uzvaru precīzāk. jo man nav svarīgi būt varenam, bet gan biežam uzvarētajam. tas man ir asinīs laikam. tieši tapēc kādreiz biju tik drausmīgi nesavaldīgs jebkādos sportiskos pasākumos, jo man bija svarīgi uzvarēt. laikam pēdejā laikā pietiekami daudz nākas cīnīties citās dzīves situācijās un tapēc sportā esmu mierīgāks. bet diskusijās un strīdos gan neesmu mainījies.

es apzinos, ka esmu brīžam neciešams ar savu pēdējā vārda, taisnības un uzvaras panākšanas nepieciešamību. bet ko man darīt? man tas ir nepieciešams. esmu uzvarmāns?

vienīgi vēl nepatīkamāk kā zaudēt it saprast, ka ar savu uzvedību esi pārspīlējis tik daudz, ka viss apgriežas kājām gaisā un ar tevi smilškastē vairs neviens kāpt negrib. un tur jau ir veseli divi ļaunumi vienā - pirmkārt jau esi sāpinājis citu cilvēku, bet otrkārt dari pāri pats sev, jo atņem sev iespēju uzvarēt vēl jebkad, jo pats ar sevi smilškastē taču nespēlēsies...