tiek testētas automazgātuves, solāriji, sabiedriskās tualetes un vēl sazin kas, bet kā tad ir ar cilvēku vienlīdzību tik daudziem pierastā rutīnā - cigarešu iegādē? to arī centos šodien noskaidrot...

visi mēs zinām par "TU nedrīksti pirkt, ES nedrīkstu pārdot" pasākumu attiecībā uz cigaretēm. tie laiki, kad izskatījos pēc 17-gadīga it kā ir garām, bet vēl joprojām tikai "it kā", jo pie mana darba esošais Preses Apvienības kiosks, kas ir mans galvenais pie-darba-cigarešu-iegādes punkts, ir pēdējais manas jaunības bastions, kad tur strādā mazā izkaltusī lielo briļļu īpašniece, kuru turpmāk saukšu par Mudīti. nu izskatās viņa pēc Mudītes.

tātad Mudīte vienmēr atminas palūgt uzrādīt manu vecumu norādošu personas apliecinošu dokumentu, kaut arī būsim reāli - mani viņa atceras ļoti labi tāpat kā to, ka esmu savas Permis de condure atrādījis viņai reizes 30. turklāt katru reizi šis pieprasījums tiek izdarīts ar tādu it kā šķelmīgu (kaut arī ļoti negribas lietot šo vārdu attiecībā uz apmēram 60 gadus veco M.) smaidu.

atriebības plānus esmu kalis tik pat daudz reižu, cik vedis ar viņu pārrunas par to, kādēļ tad viņa ir tik nepiekāpīga. taču šodiena ir salda, jo atriebība vienmēr ir salda:) pierunāju manā cigarešu iegādes pārgājienā doties arī pilsoni N., kurš izskatās atbilstoši saviem 35. plāns vienkāršs - mēs taču esam reāli un zinām, ka viņam apliecību neprasīs, kas dod man nesatricināmu platformu uzbrukumam no aizstūra ar jautājumu "kādēļ tad viņam tā, bet man šitā?"

Mudīte apvainojās un neteica ne vārda, kadēļ droši turpināšu nest līdzi visus personu apliecinošos dokumentus savos turpmākajos cigarešu meklējumos:)