ir izklaide un ir sociālie pakalpojumi vai vienk jebkādi pakalpojumi. izklaidei (šovbiznesam) no laika gala bijis veiksmīgāks long-term PR un masu mārketings (uzdrošinos apgalvot, ka it īpaši ASV, no kurienes šovbiznesa invāzija pārņemusi pārējo pasauli palēnām), tāpēc arī masas ir pieradinātas pārmaksāt un principā maksāt daudz par izklaidi, ja salīdzina ar vienkāršākiem ikdienas pakalpojumiem.
no cita skatu punkta - cilvēkiem vajag elkus, ko pielūgt (un reizēm ko pēc tam nicināt), tāpēc tiem, kam izdodas par tādiem, kļūt, ir arī iespēja par to pieprasīt hipersamaksu.

nu skaidrs, ka no laika gala tā ir bijis. jautājums jau paliek tas pats - kādēļ? bet šeit savukārt lieta par elkim ir ļoti laba. ja kāds trolejbusa vadītājs spētu sevi glorificēt, tad drošvien varētu arī piķi raust.

kādēļ? nu laikam jau vajag cilvēkiem autoritātes aka elkus aka uz ko tiekties un ko apbrīnot. troljebusa vadītājus vēl par popstāriem nav pamanījušies pārveidot.
lai gan ja pirms 2 gadiem manā iepriekšējā darba vietā būtu realizējusies produkta promo kampaņa ar tramvaja tjūningošanu (tjipa pimp my ride sab.transportam - ādas sēdekļi, neons un superb akustika salonā, pilnībā pārkrāsots no ārpuses, utt.), ņemot kādu no 6.maršruta sastāviem, varbūt tā vadītājs varētu paprasīt sev pielikumu pie algas par darbošanos publicitātes nolūkos :)

nu tur jau tā lieta - neviens viņus par tādiem nav uztaisījis :)