no rīta ignorēju to, ka jāstrādā būs līdz 5iem rītā un cēlos agri. bija tāda doma ātri, ātri visu apdarīt līdz 15, aiziet uz tepiķīša, lai mani izlamā un noslāna par neizmērojamo slinkumu, un atlikušo laiku pavadīt atpūtinot smadzenes un morāli gatavojoties vakaram.

protams, ka tā viss nebija, jo tas ātri apdarāmais bija pēdējā fāze drausmīgi nelaimīgajā un neveiksmīgajā projektā pie mana jurista. respektīvi, ofisā, ar kuru man ir bartera attiecības - es viņiem IT, viņi man likuma pantus bīda. tātad neveksmīgais projekts palika uzticīgs savam statusam un ap 15 es tā īsti pat no vietas nebiju ticis pēdējai fāzei. tad vēl 2,5 stundu būšana uz tepiķīša iepriekš paredzēto 1,5h stundu vietā un galu galā vēl neticama pēdējā fāzes pabeigšana. tā nu esmu rukājis absolūtā nonstop līdz šim brīdim, kad man jādodas uz CD. fuck.

turkla esmu pamanījis, ka dienas, kuru rītos man ir labs garīgais, beidzas ar ļoti sliktu garīgo - kā šobrīd.

vienīgais prieciņš, ka izdevās beigās gudri nospēlēt un vismaz kaut kādu naudu dabūt, kas atsver apmēram vienu no astoņām dienām, kuras pavadīju tajā miskastofisā - nosaucu baiso ciparu, kādu tipa būtu ņemis no klienta "parastā" un iedevu 50% atlaidi:) sanāk šiki un vismaz nedaudz mazāki zaudējumi ciesti.

tā lūk - tagad jācer, ka vismaz CD mani iepriecinās...