es tikko pilnīgi naivi iedomājos , ka varbūt kādu interesē mani piedzīvojumi vāczemē:) godīgi sakot, pašlaik ir baisi grūti saņemties kaut ko uzrakstīt, bet es zinu, ka vieglāk nepaliks uz priekšu. tikai grūtāk:)
pirmā lidošanas reize bija varbūt ne tik pārsteidzoša, kā gaidīju, bet nu gana interesanti. sajūtas gan mazliet kā lopam, kuru ved uz kaušanu, jo tieši tā tas viss bija lidmašīnā. sēdekļi tieši tik tuvu, lai es deviņos kūkumos sameties varētu vēl atvērt laptopu un bojāt acis šo to pastrādājot. tā arī tika pavadīts viss ceļš un vēl pirms pusnakts bijām klāt. bija baigi dīvaini atcerēties to sviestu, kas bija jāpārdzīvo pavasarī, lai tiktu no Vācijas līdz LV un kas ilga vairākas dienas. un te - lētāk vēl neka tad un divās stundās...:)
paspejām noīrēt auto, noorientēties nekur nederīgajās lidostas norādēs un to pat atrast. par pārstegumu bija parūpējušies - ne jau MB A klase tur bija piešķirts, bet gan Ford Focus universāls. bet galu galā labi vien bija, jo par daudz vietas jau autiņā nekad nav:) pēc grupas balsojuma tika nolemts iet gulēt lidostā, sekojot citu pilsoņu piemēram. tā arī tika darīts un vismaz līdz 7iem pilnīgi netraucēti varēja gulēt, jo tur tā ir pilnīgi normāla parādība:) visi stūri pilni:)
no rīta pēc nākamā grupas balsojuma tika nolemts Frankfurtē nelīst:) radio to vien stāstīja, ka sastrēgums tur un sastrēgums šiten un galu galā to monstrālo pilsētu tik vai tā apgūt nav iespējams. tā nu devāmies uz mazliet tuvāko Maincu un visu dienu pavadījām nogurdinošā, bet augļus nesošā shopping drudzī. es tiešām nesaprotu, kādēļ, piemēram, galvaspilsētā Rīgā nevar būt tādas iepirkšanas iespējas kā Vācijas mērogiem sūda Maincā. papildināju garderobi diezgan pamatīgi (maniem garderobes apmēriem atbilstoši, protams:) ) un galīgi paguruši devāmies uz Darmstadt, kur arī notikas visa šī brauciena galvenais pasākums.
pilsēta izrādījās parsteidzoši liela. biju gaidījis kaut kādu mazu piepilsētu, bet tāda riktīga Jelgava sanāca:) nomocījušies ar parkošanos un riņķošanu pa dbīlajām ielām, netīšām trāpījām reāli labā vietā kādus 400m no mērķa (kura atrašānās vietu nezinājām:) ). mazliet vēl pavandījušies pa centru un iedzēruši kārtējo garšīgo kafiju (par šito biju reāli pārsteigts - visur, kur dzerām, kafija bija tiešām baudāma...) devāmies iekšā. security tāds pamatīgs, cilvēku daudz, nu tāds pamatīgs pasāciens.
iesāka iesildošā grupa Drums And Tubes vai kaut kā tamlīdzīgi. pilnīgi šizīgs muzārs, kuru veido trīs cilvēki - bundzinieks, ģitārists un viens pamatīgs vecis, kas operē paralēli ar lielo trombonu, trompeti un DJ aprīkojumu taisot visādas dīvainas skaņas. no sākuma likās, ka jāiet ir steidzīgi ārā, jo skaņas bija tiešām neparastas,bet kad sāku pierast, likās, ka klausos tādu stirpi smagu un modernizētu Kubas tipa mūziku. iekustināja labi. vienīgi paspējām atdzist, jo Cake uzskaņotāji ņēmās kādas 40 minūtes, līdz bija pienācis TAS mirklis. iznāca Cake un tas bija mirklis, kuru nebiju cerējis piedzīvot, jo dzīvoju šajā banānu valstī.
konerts bija fantastisks. no sākuma man likās, ka vīriem ir attieksme 'mums ka tik nospelēt, dabūt piķi un braukt atpakaļ'. dzelžainas sejas, nekāds tur jūs esat paši labākie un foršāki un citādi bla-bla plika šova uztaisīšanai. toties jau mirkli vēlāk man kluva skaidrs, ka viss ir tieši pretēji - šis bija personīgākais koncerts, ko esmu piedzīvojis. katra dziesma tika izvēlēta atbilstoši noskaņojumama, ja zāle grib dziedāt - zālei tiek dota tāda iespēja, šovs šī vārda pašā labākajā nozīmē, par kādu nekad nebiju iedomājies. un publika to novērtēja. precīzi stundu garš koncerts, tad kādus 6 vai 7 minūšu tiešām nerimstošas ovācijas. tiešam radās sajūta, ka šajā koncertā sekojošā atpakaļnākšana nav mūžīgi sastopamais bulšits - mēs aiejam aiz stūras, jūs minūti pabļaustaties un mēs atnākam uz divām dziesmām atpakaļ. nē. viņie tiešām atnāca atpakaļ, jo zāle to gribēja un nopelnīja. un nospēlēja vēl pusstundu, turklāt pēc katras dziesmas ļoti pamanāmi bija, ka solists novērtē - ja zāle to gribēja, tad sekoja vēl viena dziesma. nu to visu tā nevar uzrakstīt. tiešām fantastisks koncerts. es no visas ārdīšanās un bļaušanas līdzi biju galīgi nespējīgs pēc tam un knapi līdz mašīnai tiku. un tā ari nav bijis nekad.
sekojošs ceļš pa baisi miglainajiem bāņiem uz Kaiserslautern pie ex-klasesbiedra. mierīgi pavadīts rīts un vakars sarunās un tad jau ceļš atpakaļ. ar visu piederošo maldīšanos un ausu krišanu ciet gan mašīnā, gan lidmašīnā. brīnumainā kārtā visur paspejam precīzi laikā un tad jau mūs sagaidīja
[Bad username in LJ tag]</lj>
man tiešām sodien nav iekšā neko rakstīt, tapēc tas viss pilnīgi debīli skanēja, bet nu ņemiet par labu:)
