Brīvajā kritienā

14.4.09 21:15
es sen neesmu bijusi iemīlējusies.
Mūzika: Prāta Vētra - Tavas mājas manā azotē
Šo ierakstu nevar komentēt.

13.4.09 19:08
Es ļoti gaidu vasaru, nu, ļoti. Labi, tad vismaz maiju, to jau var. Es gaidu Mellužus, šūpuļtīklu, viņas viegli noreibušos smieklus, tos stikla griestus, kuriem cauri nevar redzēt, to lieveni ar galdu un krēsliem un kopīgāk telefona sarunām, to fakino dušu, viņas suni un pastaigām pievasarnīcas mežā, gājienus no Mellužiem uz Majoriem/Bulduriem, bezrūpību, apreibšanu, svaigu gaisu, Latvijas Radio 2 vecos hītus, sarunas „atceries, pamatskolā..”, viņas krievu valodu.

Es baigi daudz gribu un man daudz vajag. Vot jāsāk labāk darīt ko, ne, Ance? Jāpabaro zivis.

„Es tevi atkarošu
Eksistencei un varām

Es tevi iekarošu
Uz durstīgām smilgām un skarām

Es tevi izkarošu
Ar bezmiega naktīm garām

Lai dzīve tev nepaiet garām.”

Atkāpe: Kāpēc es negribu un tuvāko 10 gadu laikā nedomāju doties mācīties braukāties ar mogīnītēm? JO:
Es savā prātā biju izdomājusi jautājumu, lūk, šādu (piebildi: ko uzreiz arī izsvītroju no sava jautājumu saraksta, jo laicīgi uztvēru stulbumu): kas notiek mašīnai, ja ieliekot atpakaļgaitā, tu tomēr spied pedāli, lai brauktu uz priekšu?
Ou, piedodiet.
0 raksta ir doma

Bīdīt tekstu.
13.4.09 11:41
Menuets - mākonīts un mākonīte ir viskrutākā bērnības dziesma, hell yeah.
Vispār bērnība ir viskrutākais, kas ir piedzīvots. Nesaku, ka tagad nav kruti, bet mēs kļūstam pieauguši, bet pieaugušajiem nepietiek labām izklaidēm ar zaļu zāli, sauli un sevi pašu. Nav vairs "kā ar maziem resursiem padarīt savu dienu gaišāku". Bet man viss patīk. Bet tikai šodien.

Noot, man vnk vajag ko jaunu.
Mūzika: Menuets- Alvas zaldātiņi
Šo ierakstu nevar komentēt.

12.4.09 10:14
Es kaut ko gribu.
3 raksta ir doma

11.4.09 13:54
Tad, kad es aizbraukšu uz Krētu/Atēnām, es uzbliezīšu sev virsū vēl 3. tetovējumu uz apakšlūpas, voot. Un pat tad, kad man 90 gados būs atkarājusies lūpa, jo mutē vairs zobu nebūs, es būšu krutākā vec/vecvecmamma saviem maz/mazmazbērniem, jo man lūpā, uz kakla t.i. aiz auss un uz skausta ir tetovējumi un es teicu, ka būs vēl. Es būšu krutākā tāpēc, ka es viņus mīlēšu, jo savādāk nevar būt.
Tā, lūk, mazuļi.
Mūzika: Edgars Liepiņš - Mežā būdiņu tev celšu
Šo ierakstu nevar komentēt.

Jaunais Vilnis 2009
11.4.09 00:44
"Ceturtās dienas vakarā kreisās kājas zeķe jāpaliek zem spilvena, tad sapnī redzēsi savu līgavaini" - ja tā, tad mans līgavainis parādīsies vecās mājās, negaisa laikā, nogalinās manus draugus un es nekad viņu neredzēšu, bet man būs tīri vienalga. How "cool" is that?

Šodien ap 23:30 biju lūkot Ģintermužu, jo nezināju, ka Ģintermuižu sauc par Ģintermuižu, man viņa vienmēr ir bijusi psihene, tad nu iesēdāmies žigulī un devāmies ar Anni lūkot lietas. Kā vienmēr, braucot ar žiguli, uzmanība bija garantēta smieklu veidā. Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā. Vienalga.
Redz, kā ir, žigulī ir cilvēks kedās, 70-80. gadu mūziku galvā, attiecību un mājas darbu zvērs, bet Hyndai ir cilvēks ar klubu mūziku dvēselē, botām kājās, pohujismu vieglā formā un ātrumu, kurš aizrauj mani+viņu. Man pretpoli pievelk. Vienalga vai sex F/M

"Es meklēju svaigumu. Es zinu, ka tās ir manas zāles un tās mani darīs atkal veselu. No kā? No kā...

To tā uzreiz pateikt nevar. To jūs neviens nevarat pateikt, kā jūs izsīkstat. Bet katrs ir bijis sevi pazaudējis un sevi atkal meklējis. Atkalmeklēšanana laikam ir īstā dzīve, citas dzīves īstenības man nav.

Tāpēc es nebaidos par sevi.

Nebaidieties arī jūs par mani."
Mūzika: Intars Busulis - Brīvdiena
Šo ierakstu nevar komentēt.

9.4.09 23:36
Ja man būtu 30+, es gribētu būt vecmeita, kas vienmēr velk kleitas un augstpapēžu kurpes. Un tā arī drošvien notiks, jo līdz gadiem 25 es nedrīkstu precēties. Kāpēc? Jo seko kārtējais ģimenes melnais punkts ar precēšanos.
Lasot Rokupāciju, saskatīju sakritības. Liela daļa mūziķu nomira 42 gadu vecumā. Manam svarīgākajam vīrietim bija 43, bija mūziķis, kurš man tā arī neiemācija spēlēt Smilšu rausi. Tētis.
Es izvēlos darīt tās lietas, kurām varu atrast iemeslu, lai nedarītu. Es izvēlos tos jāarviņuesvarētubūtkopālīdznāvemūsšķirsvairaksturivaikāds/kādacita, ar kuriem es vienmēr atrodu iemeslu, kāpēc es pat nepaskatīšos uz viņu. Tiem maniem ideāliem es nekad nebūšu ideāls, jo tāds ir mans ideāls. Nožēlojami. Jāsāk staigāt laikam tikai pa gājēju pāreju baltajām strīpām.
Es vienkārši izvēlos sev izdevīgu brīdi, kad sākt ticēt.
Bet tomēr no manis reiz iznāks kas varens - miesās, prātā, sirdī. Sajūtās.

"Ceturtās dienas vakarā kreisās kājas zeķe jāpaliek zem spilvena, tad sapnī redzēsi savu līgavaini"

"viņa gāja gar jūras malu
viņa gāja gar debesu malu
tu jau tiecies
pēc viņas smeldzes
tagad tu sekosi viņai
no dzelmes
viņas soļi ir debesīs
tavi soļi ir debesīs

viņa gāja gar jūras malu
un viņas soļi
ir debesīs
viņas mati un viņas lūpas
un viņas glāsti
ir debesīs"
Mūzika: Beyonce - Halo
Šo ierakstu nevar komentēt.

9.4.09 12:54
Man ir plāns.

"Izdari aklajam to
Ko viņš tev nevar izdarīt
Paskaties uz viņu"
Mūzika: Rufus Wainwright - Hallelujah
Šo ierakstu nevar komentēt.

9.4.09 02:03
Skaļa mūzika. Alkohols. Piepīpētas telpas. Bezgaisa zonas. Cilvēki, kas iegrimuši transā. Meitenes ar īsiem svārkiem. Plīvojoši mati. Striptīzs. Elsas. Smiekli. Skaļas balsis. Klubs. Es nezinu, vai tā ir dzīve, bet tādā es šodien dzīvoju. Dzīvoju? Nē, es biju izdzēsta. Manis vairs nebija.

"Nekas. Viss pāries. Pat ja tev ļoti gribas lidot, tas pāries. Tu pieradīsi. Atkal mēģināsi celties gaisā, atkal pārliecināsies, ka debesu nav, ir tikai griesti, un pieradīsi. Visi jau kādreiz ir sapņojuši, skrējuši, meklējuši. Tagad sasieti viņi godīgi rindiņā sēž un prātīgi runā par to, cik ērti un jauki ir iekārtojušies, un tās auklas jau tik traki nespiež, mazliet jāpaciešas ir, bet kaut kā iegrozīties var, un nekas, tīri labi. Vistrakāk jau spiež tad, ja plēšas un raustās.

Sēdi vien rāms. Gan pieradīsi. Neviens nekad vēl nav izrāvies, visu ko iedomājušies gan ir, gudras grāmatas par dzīvi un brīvību rakstījuši. Bet viņi visi tepat ir mūsu maisā. Paskaties pats — viņš, viņš, tas tur arī. Vai kāda trūkst? Nu neraujies, neraujies. Sākumā grauž tās auklas, bet beigās vairs nemana. Neraujies, neraujies. Aizmirsties kopā ar mums.

Naktī uzcēlies, aizmigsi tu pret rītu. Pamodīsies, kad būs jau pavisam gaišs, un neatcerēsies, kas sāpēja tik ļoti."
Mūzika: Klusums. Elpa.
Šo ierakstu nevar komentēt.

8.4.09 21:52
Tas mēness ārā man atgādina kaut ko. Kaut ko svešu, aizmirstu, skairdu un neaptverami skaistu. Velns viņu zina.

"Es atkal atcerējos tevi. Nekā tevī nav. Maza un spītīga meitene, kas no sevis pārāk daudz ko iedomājas. Es nekad nepiedošu, kā tu apgājies ar mani. Tas aizskāra manu pašcieņu, kura ir ļoti jūtīga un vārīga. Es pats esmu drausmīgi iedomīgs un cenšos tēlot, ka tāds neesmu. Es atkal klausījos mūziku, kura man atgādina tevi. To tevi, kura ir izveidojusies manā prātā; to tevi, kura mani uzbudina un neļauj gulēt; to tevi, kas ir neparasta un padara mani plašāku, atverot kaut ko neredzētu. Es zinu, ka tu esi man sveša, un es tevi nepazīstu. Es zinu, ka tu man nederi, un ka mēs esam drausmīgi tālu viens no otra. Tu neesi skaista, un man nepatīk tava smaka. Tu esi pārāk jauna man, un tu neproti kavēt man laiku. Bet es nespēju aizmirst tevi. Tu uzbrūc man sapņos, un es gribu tevi izvarot par to vien, ka tu esi jauniņa, riebīga pret mani un neparasta. Beidz mani vajāt vai arī apmierini mani."
Mūzika: Prāta Vētra - Uz mola
4 raksta ir doma

Par kļūdām.
8.4.09 13:28
"Es uzrakstīju vēl nedzimušu pasaku, un tāpēc viņa arī nemaz nepiedzima.
Kad tu esi pilns ar tukšumu, kļūst mazliet skumji, vai ne?
Vai divi tukšumi ir labāki par vienu?
Nāc pie manis ar savu tukšumu, un mēs viens otru uz laiku piepildīsim.
Es gribu rakstīt pasaku par savādnieku, kurš klīda apkārt un lasīja dzirksteles no citu dvēselēm, jo nevarēja atrast savējo."

Es sāku ticēt horoskopiem. Šodien īpaši. Tik ļoti ne-īpašā, ne-intīmā portālā kā draugiem.lv. Es tikai neesmu sapratusi, kad man īsti viņus lasīt - uzreiz vai pēc tam?
"Mani meli ir tas, ka mani sapņi atšķiras no ikdienas. Man nāk ņaudiens."
Sasodīts, kā var tā kļūdīties? Cilvēkos. Cilvēki kļūdās manī. Kā tad ir - ja man liekas, ka es esmu kļūdījusies par to, kāds viņš/viņa/mēs/jūs/viņi/viņas ir, tad kļūda ir manī vai viņā/viņos/mūsos?

Tā ir tikai mana dvēsele. Kad es pārlīstu pāri katla malai, tu to garšo ar savu mēli.
Nē, brīvdienas nav manas laimīgās dienas. Nav manas laimīgās dienas. Manas laimīgās dienas. Laimīgās dienas. Dienas. Nav laimīgas, visnotaļ.
Mūzika: Prāta Vētra - Brīvdienas nav manas laimīgās dienas
Šo ierakstu nevar komentēt.

Dzīvi nedzīvot, bet dzejot.
7.4.09 10:35
Iesēsties mašīnā tādās dienās kā šī, paņemt pašu labāko līdzi, ai, nu, var arī labākos, braukt projām (acu priekšā visu laiku rādās, ka jābrauc uz Ventspils pusi, nu, lai tad iet Ventspils puse), bet braucot klusēt. Kā man patīk tā klusēt. Tā, ka citi saprot, ka nevajag taču runāt, jo klusums ir visskaistākā skaņa. Dzirdēt to, kas notiek apkārt - dzirdēt smaidu, acu skatienu, dzirdēt elpu no rītiem.
Aizbraukt prom tur, kur ir ūdens, kur ir ūdens vakara smarža. Aizbraukt vakarā. Sagaidīt lietu un palikt sajūtā. Lietū.

Es mīlu lietus, kaismīgi mīlu lietus,
Trakas gāzmas un rāmas smalkanas,
Jaunavīgus lietus un sievišķi negantus lietus,
Auglīgus lietus un vienmuļas bezgala līņas.
Es mīlu lietus, kaismīgi mīlu lietus,
Un man patīk kūleņot to baltajā un kuplajā zālē,
Patīk saraut lietus nītis un staigāt ar tām zobos,
Lai vīriešiem, mani redzot, apreibtu galva.
Zinu - nelāgi teikt: "Es esmu pati skaistākā sieviete," -
Nelāgi un varbūt pat nepareizi,
Tik ļauj man, kad līst,
Tikai tad, kad līst,
Izteikt burvju vārdus "Es esmu pati skaistākā sieviete."
Es esmu pati skaistākā sieviete, jo līst
Un man tik labi piestāv lietus bārkstis matos;
Es esmu pati skaistākā sieviete, jo sejā pūš vējš
Un plīv kleita, izmisusi cenzdamās apslēpt manus ceļgalus;
Es esmu pati skaistākā sieviete, jo tu
Esi tālu un es tevi gaidu
Un tu zini, ka es tevi gaidu;
Es esmu pati skaistākā sieviete, jo protu gaidīt -
Un allaž gaidu.
Gaisā vīd mīlestības dzīvīgā smarža,
Un visi gājēji lietū to sajūt.
Tādā lietū var iemīlēties acumirklī.
Visi gājēji ir iemīlējušies,
Un es tevi gaidu.
Tu taču zini -
Es mīlu lietus,
Trakas gāzmas un rāmas smalkanas,
Jaunavīgus lietus un sievišķi negantus lietus...

Es došos gulēt.
Mūzika: Dzelzs vilks - Ļauj man tevi
Šo ierakstu nevar komentēt.

Smaržas.
6.4.09 23:10
Cilvēks ir pieradis dienas un nedēļas
skaitīt
Viena divas
trīs plūmes krīt
Klusi nāk no rītiem gaisma
Es gaidu tevi vienmēr rīt.
Šo ierakstu nevar komentēt.

6.4.09 12:10
sajūta, ka sirdi plēš ārā ar visām krūtīm kā arī kuņģi piedevām. un es pat izšķīrusies neesmu, jo nav jau no kā. Vismaz tādas problēmas man izpaliek.

Kad viņi man saka:
- tu esi traka!
Lai nu ar ko bet ar to!
Varbūt ka mēs varam...
- galīgi garām! –
es smeju un vairāk neko kad viņi man ziņo:
- redzējām viņu kopā
ar to un to
tur un tad!
Tie abi bij kopā!
Vai saproti – k o p ā !
Atbilde ir: nu un tad?
Nu kā viņi nejūt
Ka dzīvoju dzeju ik brīdi
Kad tu esi mans!
Ka man nav no svara
Lai man ir vara
Lai tu mani gribi – tas gan!
Kad viņi met acīs:
- ko pasaule sacīs par tevi?
Es atbildu tā:
-es pasauli zinu un tevi
Es svinu
Jo tu esi vairāk kā tā!
Tu esi mans bingo
Džons pols džordžs un ringo
Tu esi mans videoklips
Un man ir tavs rēzus
Tu esi mans jēzus
Tu vienkārši esi mans tips!
Šo ierakstu nevar komentēt.

izbaudīt
5.4.09 21:29
kā man patīk saulainas pavasara dienas, jā, tad, kad var ar viņiem un viņām aiziet pasēdēt kaut kur prom, padzert alu, parunāt, aizbraukt pavisam prom, atkal parunāt bet par visam ko citu - laimi.

kā man patīk paskraidīt šādos vakaros kā šis, kad smaržoja pēc vasaras lietus. Pēc vasaras sajūtām, garšām, smaidiem, kuri man šovasar izpaliks te, kopā ar citiem. Un man ir skumji. Nepārprotami. Uzzināju šodienā, ka māsas draudzene, nu, tāda, kas zina par viņu gandrīz visu, nu, jā, jūs jau saprotiet kāda viņa viņai ir un viņa gaida bēbi. Un tas ir tik ļoti, ļoti kolosāli, ka es nezinu.

Jāļauj savās krāsās ieraudzīt elpu.
Šo ierakstu nevar komentēt.

Vecākus pukstus Jaunākus pukstus