Brīvajā kritienā
Brīvajā kritienā
- 1.4.09 03:04
- Lēnām krītu
It kā pret rītu
Šodien negribu
Lai kāds mani pazītu
/A.Tarvida
''Es tev tikai klusu teikšu "Ļoti",
un tas visu, visu, visu nozīmē.''
-
Mūzika: Oceansize - Music for a nurse
-
Šo ierakstu nevar komentēt.
- Mūzikas smaržas.
- 31.3.09 20:30
- Atceries, mīļais, tev bija oranžs krekls? Tagad tādā krāsā ir mana istaba un es nesaprotu kāpēc.
Man riebjas, ka čaļi ir pārēdušies smaržu/dezodorantu flakonus. Riebjas. Man patīk smaržas, man riebjas smakas. Man patīk, ka viņš (turpmāk tekstā "viņš" kā jebkurš vīrieši dzimtes pārstāvis) smaržo. Nē, man nepatīk, ka vīrietis smaržo (?)"tipiski" pēc sviedriem, cigaretēm un ādas jakas. Jebkura meitene arī tā var smaržot un smaržo arī. Man patīk smarža, kas paliek prātā. Jebkurš no viņiem un viņām var smaržot pēc cigaretēm, bet tas jau vairs nav paliekoši. Jā, man ir svarīgas manas smaržu atmiņas - sajustā smarža, kas man atgādinās par viņu tur un tad. Tas ir tāpat kā ar mūziku - dzirdot atsevišķas dziesmas, acu priekšā parādās bilde, kas atgādina par to vietu, kur gāju, par to, ko domāju. Jā, es atceros savas domas pie dziesmām.
Es ļoti apbrīnoju tos cilvēkus, kas spēj publikas priekšā spēlēt ģitāru. Nu, tādu tīri akustisku. Bez tām elektronikām, basiem, bungām un sintezatoriem. Man tas liekas drausmīgi intīms process. ļoti intīms. Neizsakāmi. Man pat liekas mulsinoša doma par to, ka kāds kādam otram spēlē. Viņš viņai, viņa viņam, vienalga kā. Kaut kas īpašs. Smarža, garša, sajūta.
-
Mūzika: Matryoshka - Evening Gleam Between Clouds
-
Šo ierakstu nevar komentēt.
- 30.3.09 21:09
- Kā man patīk gulēt.
No rītiem, pa dienu, vakarā, naktī.
Kā man patīk gulta. Tikai sava, citas nav manas, tāpēc nepatīk. Citām nav tas, kas ir manai. Manai esmu es.
Ja man reiz būs kāds, kam būšu es un man kas tāds, tad man noteikti patiks arī viņa gulta. Nē, viņš gultā drīzāk:
Viss ir
Nekas nav
It nekādu
Vēl vai jau
Nebūs nekas
Viss būs
Ieskaitot protams
Arī mūs
Viņš viņa
Es un tu
Ieskaitot protams
Sajūtu
Mēs jūs
Viņi jeb šie
Kur mēs esam?
Uz vai pie?
Pirms vai aiz?
Zem vai virs?
Kas mūs šķir?
Kas neizšķirs?
Kāpēc ne?
Tāpēc ka rau
Viss ir
Nekas nav
Viss ir
Es un tu
Ieskaitot protams
Sajūtu
Kā man patīk sega un spilvens. Kā man patīk tikko klātas gultas veļas smarža. Kā vasarā, tikai pavisam savādāk.
Kā man patīk tas posms pirms aizmigšanas. Domāt, izdomāt, nodomāt, pārdomāt, sadomāt visu - kā būtu, ja būtu, bet nav.
Kā man nepatīk celties. Nepatīk celties vienai skaistos rītos.
-
Šo ierakstu nevar komentēt.
- 29.3.09 23:07
- "Uzvelciet baltu kreklu un rakstiet no rītiem. Rakstiet jaunībā." I.Ziedonis.
Tas ir visdrausmīgāk, kad jūt, ka vajag un grib rakstīt, bet nevar.
Varētu rakstīt uz sava vecā dzīvokļa adresi, ja vien es nezinātu, ka es zinu, kas tur dzīvo.
Zini, es justos ļoti (kaut kā labi), ja uz manu adresi rakstītu kāds cilvēks, kurš nezina, kam raksta, bet zin, ka raksta kaut kam un tas viss tiek izlasīts. Ka tiek uzklausīts bez runāšanas. Tiek uzklausīts daudz intīmāk - bez iebildumiem, redzamām mīmikām, acu skatieniem.
Ak, dies, kā es gribētu rakstīt.
-
Mūzika: Lifehouse- Hanging by a moment
-
Šo ierakstu nevar komentēt.