Brīvajā kritienā
Brīvajā kritienā
- Par kļūdām.
- 8.4.09 13:28
- "Es uzrakstīju vēl nedzimušu pasaku, un tāpēc viņa arī nemaz nepiedzima.
Kad tu esi pilns ar tukšumu, kļūst mazliet skumji, vai ne?
Vai divi tukšumi ir labāki par vienu?
Nāc pie manis ar savu tukšumu, un mēs viens otru uz laiku piepildīsim.
Es gribu rakstīt pasaku par savādnieku, kurš klīda apkārt un lasīja dzirksteles no citu dvēselēm, jo nevarēja atrast savējo."
Es sāku ticēt horoskopiem. Šodien īpaši. Tik ļoti ne-īpašā, ne-intīmā portālā kā draugiem.lv. Es tikai neesmu sapratusi, kad man īsti viņus lasīt - uzreiz vai pēc tam?
"Mani meli ir tas, ka mani sapņi atšķiras no ikdienas. Man nāk ņaudiens."
Sasodīts, kā var tā kļūdīties? Cilvēkos. Cilvēki kļūdās manī. Kā tad ir - ja man liekas, ka es esmu kļūdījusies par to, kāds viņš/viņa/mēs/jūs/viņi/viņas ir, tad kļūda ir manī vai viņā/viņos/mūsos?
Tā ir tikai mana dvēsele. Kad es pārlīstu pāri katla malai, tu to garšo ar savu mēli.
Nē, brīvdienas nav manas laimīgās dienas. Nav manas laimīgās dienas. Manas laimīgās dienas. Laimīgās dienas. Dienas. Nav laimīgas, visnotaļ.
-
Mūzika: Prāta Vētra - Brīvdienas nav manas laimīgās dienas
-
Šo ierakstu nevar komentēt.