Brīvajā kritienā
Brīvajā kritienā
- 13.4.09 19:08
- Es ļoti gaidu vasaru, nu, ļoti. Labi, tad vismaz maiju, to jau var. Es gaidu Mellužus, šūpuļtīklu, viņas viegli noreibušos smieklus, tos stikla griestus, kuriem cauri nevar redzēt, to lieveni ar galdu un krēsliem un kopīgāk telefona sarunām, to fakino dušu, viņas suni un pastaigām pievasarnīcas mežā, gājienus no Mellužiem uz Majoriem/Bulduriem, bezrūpību, apreibšanu, svaigu gaisu, Latvijas Radio 2 vecos hītus, sarunas „atceries, pamatskolā..”, viņas krievu valodu.
Es baigi daudz gribu un man daudz vajag. Vot jāsāk labāk darīt ko, ne, Ance? Jāpabaro zivis.
„Es tevi atkarošu
Eksistencei un varām
Es tevi iekarošu
Uz durstīgām smilgām un skarām
Es tevi izkarošu
Ar bezmiega naktīm garām
Lai dzīve tev nepaiet garām.”
Atkāpe: Kāpēc es negribu un tuvāko 10 gadu laikā nedomāju doties mācīties braukāties ar mogīnītēm? JO:
Es savā prātā biju izdomājusi jautājumu, lūk, šādu (piebildi: ko uzreiz arī izsvītroju no sava jautājumu saraksta, jo laicīgi uztvēru stulbumu): kas notiek mašīnai, ja ieliekot atpakaļgaitā, tu tomēr spied pedāli, lai brauktu uz priekšu?
Ou, piedodiet.
-
0 rakstair doma