ā un vel- tiltu dedzināšana strīda laikā ir nevisai gudra. šajā gad. ir nodedzināts 80% tilta konstrukciju. man ir divi varianti- tev ar mani nav pa ceļam vai arī esi ne tik gudra kā apgalvo:)

Ak jūs meitenes....

nemaz ar tā. droši vien atradīsies cilvēks kam būs prieks par to, ko tagad saku- vienu brīdi dēļ šī strīda es biju morāli mirusi. tagad man ir uzaugusi tik bieza āda ka es varu tik teik- paldis par pieredzi! un man nevarēs teikt ka es nenācu pretim- es pārkāpu pāri berniškīgi spītīgam lepnumam un centos.nevajag- ko darīt? neko:)

Tāda āda vispār, ak prom no manis bēdz. Gribas paņirgāties tālāk. un zini, vienā ziņā gan tev bija taisnība - es biju muļķe, ka nenodedzināju ar atlikušos 20% - tu neesi tā vērta, lai tev kaut sekundi uzmanības veltītu. Kādēļ tev ģīmī tas netika iesviests? Tu skolā nerādījies, no manis vairījies kā no nāves, un tu gribi lai es tādam pameslam te pakaļ skraidu? Aizmirsti un beidz sapņot. Kaut man sagādās baudu tevi beidzot nolīdzināt kopā ar tavu uzspīlēto bravūrību, ja tev pietiks iekšu nostāties man kaut pretī un acīs ieskatīties. Un ja blondajai smadzenei vēl nepieleca un Amas komentārs ar gar degunu paslīdēja, tad varu atkārtot, ka tu vēl joprojām vispār neesi apjēgusi, kas ir īsti noticis. Un vispār ... kā gan tu to varētu? Tu līdz tam neesi vispār izaugusi. Vienīgi nesaprotu, vai tiešām Kārlēns ir pelnījis to, ka viņa žurnālā kaut kas tāds tiek ierakstīts?

Piedod, lūdzu, Kārli - es labošos un savaldīšu sevi turpmāk. :)

Ja gribas par kādu ņirgāties vai sabradāt un līst iekšā svešā dzīvē, tad tas nozīmē vienīgi ka pašas dzīvē viss nav gludi. un jā- tu vispār ignorē to par ko neesi droša, savukārt uzbrūc pa tukšo un karo viena pati. nutad karo ar. hā hā smuks skats kā tu spārdies pa tukšu gaisu.

Nu man žēl, ka tev nav cieņas pret to, kam pieder šis žurnāls. Būtībā jau tu vienīgā šobrīd mētājies pa gaisu, tev ir problēmas un tā tālāk ... Man blakus vienmēr ir labi cilvēki, kuri PATIEŠĀM AR SNIEDZ ATBALSTU, KAD TAS IR VAJADZĪGS, man ir Ama un brīnišķīgi puiši, kuri mani sargā un par mani rūpējas. Man nav vajadzības ar tevi te pīties, negribēju ar turpināt, bet, ja provocēsi, tad par sekām es neatbildu - tu pati to labi zini.

Priecīgas tev arī Lieldienas Ilzīt:))
lai Dievs tavā dzīvē ienes laimi!

Nezinu, vai tas bija sarkastiski, vai kā, bet priecīgas tev ar viņas, un tas ir domāts nopietni - lai ar kādi maitiski gadījumi bijuši pa ceļam - galu galā ir svētki.

Un vari ar neticēt, bet ar es gribu tikai labu, ja tā biezā āda tev ir, tad varu vien priecāties par tevi, pat ja nerunāsi ar mani vairs kā ar draugu.

Dievs ir tas kurš vienmēr būs ar mani- viņš mani nepametīs- lūk kāda atklāsme man. un laigan esmu nožēlojams klēpjusuns un nezkas vel es tevi vel mīlu. un jā ir svētki. un es esmu laimīga:)
un vēlu arī tev laimi- no sirds!

Tad jau noteikti piepildīsies, tik jācer, ka rētas uz muguras sadzīs pēc visa šī pasākuma, kas te gāja vaļā.

Laiks sadziedē visas brūces. šādi gadījumi dara tikai stipru un jā- es tiešām varu teikt paldies! es biju mīkstmiese kas nebija gatava reālajaī dzīvei- bet tagad man ir bieza āda,nu vismaz biezāka. un es velvairāk ticu Dievam, kas dod spēku. var pat teikt- esmu uz pusi cits cilvēks.
piepildīsies:)

Brūces jau ir fiziskas, tādēļ baidos no slimnīcas, ar ko māmiņa visu laiku draud. Nervu zāles tika rītas kā maize, lai tik tām vātīm sliktāk nepaliktu. Nervi jau runā gluži citā valodā.

Slimnīca? jā tas ir biedējoši bet varbūt tur var patiesi palīdzēt. Kā nekā tur ir daudz zinoši cilvēki kas vēl labu. Ar to gribu pateikt, ka arī no ļaunākā nevajag baidīties.vajag sliktāko pieņemt par normu, tad viss cits, kas notiks- tā liksies kā paradīze!

Problēma ir tā, ka man tur būtu jāpavada ļoti daudz laika, pēc tam vēl un vēl. Tas nelīdz, un iekavēto kaut skolā es neatgūtu.

Drīz vasara un tad jau kā es saku- varēs nolīst kaut kur un salaizīt brūces.Nebūs skola un citas problēmas. nebūs stresa un uztraukumu, būs salīdzinoši miers.Lūk- cerība uz vasaru!