Dievs ir tas kurš vienmēr būs ar mani- viņš mani nepametīs- lūk kāda atklāsme man. un laigan esmu nožēlojams klēpjusuns un nezkas vel es tevi vel mīlu. un jā ir svētki. un es esmu laimīga:)
un vēlu arī tev laimi- no sirds!

Tad jau noteikti piepildīsies, tik jācer, ka rētas uz muguras sadzīs pēc visa šī pasākuma, kas te gāja vaļā.

Laiks sadziedē visas brūces. šādi gadījumi dara tikai stipru un jā- es tiešām varu teikt paldies! es biju mīkstmiese kas nebija gatava reālajaī dzīvei- bet tagad man ir bieza āda,nu vismaz biezāka. un es velvairāk ticu Dievam, kas dod spēku. var pat teikt- esmu uz pusi cits cilvēks.
piepildīsies:)

Brūces jau ir fiziskas, tādēļ baidos no slimnīcas, ar ko māmiņa visu laiku draud. Nervu zāles tika rītas kā maize, lai tik tām vātīm sliktāk nepaliktu. Nervi jau runā gluži citā valodā.

Slimnīca? jā tas ir biedējoši bet varbūt tur var patiesi palīdzēt. Kā nekā tur ir daudz zinoši cilvēki kas vēl labu. Ar to gribu pateikt, ka arī no ļaunākā nevajag baidīties.vajag sliktāko pieņemt par normu, tad viss cits, kas notiks- tā liksies kā paradīze!

Problēma ir tā, ka man tur būtu jāpavada ļoti daudz laika, pēc tam vēl un vēl. Tas nelīdz, un iekavēto kaut skolā es neatgūtu.

Drīz vasara un tad jau kā es saku- varēs nolīst kaut kur un salaizīt brūces.Nebūs skola un citas problēmas. nebūs stresa un uztraukumu, būs salīdzinoši miers.Lūk- cerība uz vasaru!