| apnikums |
[Apr. 2nd, 2019|06:09 pm] |
klau, a jums neapnīk būt tiem pieklājīgajiem, jaukajiem, kulturālajiem cilvēciņiem, kas neblēdās ar naudu vai darījumiem, dzīvo no kaut kādiem tizliem, mazapmaksātiem darbiem un cenšas darīt visu tā, kā tas ir pieņemts un pareizi? jūs negribētu vienā dienā būt kā urlas uz ielām deviņdesmitajos, staigāt ieplēstās treniņbiksēs, dabūt labu piķi par mobiļņikiem lombardā, aiziet resnajiem bērniem atņemt makus un konfektes, dabūt prostitūtas vai žigolo un pisties ar viņiem Esplanādes krūmos, braukt pa ielām ar melnu bembi uz 120 km/h un smēķēt sarkano Marļiku? jūs negribētu nedzīvot tajā 'o, kas man vēl jāizdara, o, ko vēl varētu padarīt', bet vienkārši MAUKT pa dzīvi un ar beisbola rungu sist sejas pretīmnācējiem, iet ar viltotiem pisķikiem aplaupīt vietējos veikalus un smērēt privātīpašumus ar pretīgi oranžu krāsu? jūs negribētu justies tik labi kā viens veselīgs urla, atlaist visas savas trauksmes, depresijas un ofisos izliektās muguras, pievērsties normālam 'hit&run' dzīvesveidam, mētāt random pagalmos plaukšķenes un rīdīt nelabvēļiem virsū buldogus? jūs negribētu dzīvokli Ulbrokas skaistākajā hruščovkā, kurā tā apbliezties no spaisa, ka nogalināt visus savus ciemiņus, izkrītat pa ceturtā stāva logu un tāpat izdzīvojat? paga, kāpēc izdzīvojat? tāpēc, ka urlas ir NEMIRSTĪGI. tāpēc, ka viņiem NAV LIKUMU. tāpēc, ka viņi ir PĀRĀKI. |
|
|