| 07.08.2001. - Akvalande |
[Mar. 6th, 2022|03:57 pm] |
| [ | mood |
| | awake | ] |
| [ | music |
| | The Halo Benders - Virginia Reel Around the Fountain | ] |
Es pamodos ap astoņiem. Līdz desmitiem skatījos televizoru, pēc tam es paēdu brokastis. Pēc tam mēs ar brālēnu braucām uz Akvalandiju. Baseinā ūdens bija ļoti silts. Tur bija divas burbuļvannas, divi slidkalniņi, truba, pirts, sauna un mazs ūdenskritums. Man ļoti patika šļūkt pa lielo trubu. Tā bija ļoti ātra un ar daudziem līkumiem. Bet turku pirtī nevarēja normāli elpot, jo tur bija ļoti liels tvaiks. Man ļoti patika arī burbuļvannas. Pēc tam mēs aizgājām uz kafejnīcu paēst, bet kafejnīcā bija ļoti stulba oficiante. Drīz pēc tam mēs gājām uz mājām. Mēs gribējām braukt ar trolejbusu, bet tas aizbrauca mums degungalā, tāpēc izlēmām iet ar kājām. Uz tilta vējš plivināja savus spārnus un Daugava saulē spoži mirdzēja.
Vēlāk es ar tēti aizbraucām uz Rumbulu. Tur es varēju palidot ar deltaplānu. No sākuma bija drusku bail, bet pēc tam vairāk nē. Augšā man bija diezgan auksti un asaroja acis. Bija diezgan saulains. No augšas viss izskatījās ļoti sīks – kā maza spēļu pilsētiņa. Bija ļoti forši. Tur bija arī cita - maza lidmašīna, bet ar to es netiku lidot. Pēc tam mēs Rīgā nopirkām man jaunas sandales, jo vecās saplīsa. Tad mēs ar brālēnu gājām uz mājām. Mēs paspēlējām badmintonu, paēdām, un tad brālēnam bija jābrauc prom. Pēc tam es paspēlēju šautriņas, ar māsīcu paspēlēju kārtis un dambreti. Tad es aizgāju uz veikalu. Saule jau grima iekšā tumsībā. Vēlāk vakarā es paskatījos televizoru, paklausījos diskus, palasīju grāmatu un aizgāju gulēt ap divpadsmitiem. |
|
|
| path dependence |
[Jan. 21st, 2014|05:11 am] |
visu laiku domāju par to, ka ja tā joprojām būtu, tad būtu baigi labi, bet tad aizdomājos dziļāk un saprotu, ka, iespējams, nemaz tik labi nebūtu. tomēr atmiņā stāv kaut kas pozitīvs, tāpēc liekas, ka šī brīža apstākļos mīnus sāpes tas būtu labi, bet tad saprotu, ka nekad jau nevar zināt, kā tas tādā gadījumā izvērstos, jo lietas, ko es daru tagad, taču ir atšķirīgas no lietām, ko es darītu, ja kaut kas būtu noticis citādāk. es arī nesaprotu to path dependence - kāpēc tas ir tik ļoti svarīgi? vai es (mēs) ejam uz kaut kādu mērķi, vai arī visa dzīve ir viena nebeidzama path dependence, ti, haotiska notikumu virkne, kurā katrs notikums noved pie arvien gļukainākiem notikumiem un arvien sapistāka kopējā scenārija. kaut gan laikam jau tad tur nebūtu scenārijs, jo scenārijam taču ir jābūt iepriekš uzrakstītam, ne? |
|
|