krēpjlācis [entries|archive|friends|userinfo] krēpjlācis [ userinfo | sc userinfo ] [ archive | journal archive ]

4. maijs [May. 5th, 2016|10:39 am] [Tags | 4. maijs, psrs, svētki ] [ mood | depressed ] [ music | - ] Vakar pamodos diezgan agri pēc jūzera vanga organizētā (mans subjektīvais skatījums; es toties noorganizēju puķu iegādi jūzerim mis_sarajevo no Ziedoņdārza puķu laukiem) dzerstiņa čomskī (kas tiešām atgādināja milzīgu klases salidojumu, klases krutākais džeks, protams, T.T.), iedzēru kafiju ar maltu muskatriekstu. Braucu skatīties “Pelnu sanatorija” kino maratonā (tā arī neesmu redzējis), bet, lai gan biju 5 minūtes ātrāk (parasti esmu 5 minūtes vēlāk) filma jau bija soldautā. Iedod tikai tiem latviešiem kaut ko par brīvu. Piebraucu pie Mākslas muzeja, bet tā rinda arī bija pārāk traka. Raičū teica, ka cilvēki tur šeftēja jau pirms muzejs vispār tika atvērts, ieņēma rindas, gatavojās. Ielās nekādu līksmību nemanīju; ja kādu interesē īsti nacionālie svētki, tad tāpat, visticamākais, jābrauc uz Skandināviju, kur cilvēki arī tiešām svin un ir priecīgi. Šeit 4. maijam par godu lielākā atšķība no ikdienas bija pēkšņais cilvēku daudzums uz ielām, kā arī tas, ka psrsietes īpaši protestēja pret cilvēkiem, kas pa pilsētu pārvietojas ar velosipēdu, jau no paliela attāluma sākot nopūšanos, vaidēšanu un sacensību, kura apokaliptiskākā balsī varēs pateikt vārdu “veļosiped”. Pēc tam aizgāju un nedaudz ieburzēju pie Brīvības pieminekļa. Tur pūtējorķestris zilos tērpos izpildīja savu versiju The White Stripes dziesmai Seven Nation Army, kas bija tīri ok. Viņiem piedejoja jaunās čērlīderes ar sarkanām zeķubiksēm. Tas izskatījās iepriecinoši. Latvijā vairāk jāievieš amerikāņu futbols, vai kā to mēslu sauc. Pēc tam aizgāju uz Franču maiznīcu. Uz vietas bija arī galvenais francūzis, kā arī trīs smalkas un noslogotas pārdevējas. Paņēmu trīs maizītes ar šokolādes gabaliņiem, jo tās tikko bija uzceptas, un aizgāju ciemos pie krusttēva. Bebis vēl gulēja, bet viņam mēs īsti nevarējām traucēt. Skanēja Pink Floyd no jūtūba, visus gabalus zināju, lai gan Pink Floyd apzināti nekad neesmu klausījies. Maizītes bija garšīgas, ļoti sviestainas. Krusttēvam ļoti sāp kāja, viņš nevar atmest smēķēšanu (viņš pēc mana ieteikuma bija pārgājis uz e-cigareti), viņa darba vietu mēģina likvidēt, kā arī pēc kāda mēneša viņa jaunā draudzene dzemdēs viņa ceturto bērnu. Iespējams, 50 gadu vecumā vīriešiem uznāk kaut kāda doma par to, ka nu jau ir pēdējā iespēja pavairoties. Arī manam tēvam bija ~50 gadi, kad es piedzimu. Tad bija jābrauc mājās, un pa ceļam satiku bijušo fakultātes biedru, kas arī bija vienīgais cilvēks, kas mani apsveica svētkos. Atbraucu mājās, salikām kopā divas stundas garu sesto un pēdējo sātana raidījumu. Pēc tā biju pelnījis iet pagulēt, un pa to laiku man pienāca 3 zvani. Vispār man kāds zvana tikai tad, ja esmu vannā, vai arī pa dienu aizeju pagulēt. Pēc tam piecēlos un biju noguris. Ne tik noguris kā šorīt, kad pamodos, bet tomēr. Lasīju The History of the Devil, kas ir dāvaniņa no Vācijas, tad izdomāju, ka varētu aiziet uz tām studentu filmām priekšpagalmā. Uzprasīju socportālā jūzerim penny_lane, kā tur ir ar tām filmām, un viņa man sāka translēt to audiovizuālo vēstījumu kā tekstu dzīvajā. Man pirmo reizi bija šāda filmu skatīšanās / lasīšanas pieredze. Izklausījās ļoti episki, tāpēc aizbraucu uz pēdējām 15 minūtēm. Filmas bija dīvainas un ļoti studentiskas, viena ar epizodi liftā man patika. Jebkurā gadījumā, cilvēku tur vairs nebija daudz, un pēc tā sapratu, ka visas balles laikam ir beigušās. Aizbraucu pie Maigas tantes pēc čebureka ar sieru un tomātiem. Tie čebureki tiešām ir labi, noteikti to 80 centu vērti. Minimāli pieļāvu, ka viņa varētu nestrādāt. Teicu – “Ū, jūs šodien strādājat!” Maiga smaidīja un atbildēja “Nu bet protams!”. link 10 comments|post comment

4. maijs [May. 5th, 2012|03:44 am] [Tags | 4. maijs, aņa, svētki ] [ music | him - join me in death, haha ] nu lūk, kārtējais 4. maijs ir aizvadīts. šis, protams, ne līdz galam, bet kaut kādā ziņā produktīvs. kino Rīgā noskatījos Pakalniņas "Kurpe", šedevrs, lielisks gan operatora, gan skaņuvīra darbs. stilistikā ļoti atgādināja Linča "Eraserhead", bet man daudz kas līdzīgs atgādina tieši "Eraserhead", jo es to filmu esmu redzējis reizes 20. turklāt pa vidu vienkārši audiovizuālam baudījumam, paspējas ļoti skaisti atklāties tā laika sociālie apstākļi un sovokijas absurdums. pēc tam bijām arī uz "Vogelfrei", kuru biju redzējis, kad man bija 17, tolaik man ļoti, ļoti patika. pašlaik man, ļoti lakoniski sakot, nepatika. bet bija smieklīga Andžona miniloma, ļoti smējos, kā arī atpazinu Liepnieku un Rolšteinu (17 gadu vecumā šos laikam nezināju). interesanti arī bija tas, ka filmas beigās ievēlās kaut kāds krievu večuks, kurš sāka skaļi sarunāties ar sevi un komentēt filmu krieviski captain obvious manierē, tas bija tiešām kaitinoši, pat šķietami miermīlīgais indāns viņam solīja pa muti. es kaut kā valdījos, jo biju jau pirms tam bīgas izbiedēts, ka viņas ritenis esot vietā, bet mans nozagts (riteņi bija saķēdēti kopā), kas bija vienkārši neveiksmīgs joks, kam es pat lāgā nenoticēju, bet tādu neirotiķi kā mani var iedepresēt pat vissīkākās trīsas. pēc tam kārtējo reizi šonedēļ dzēru iloveyou, kaut kā tas notiek, un tad arī aizgājām uz Esplanādi. tā kā mans mobilais kārtējo reizi ir remontā, tad man ir tēva nokia, kas visu dienu rādīja vienkārši melnu ekrānu, bet pēkšņi sāka raustīties, atklājot, ka man ir kaut kādas īsziņas un daudz neatbildētu zvanu no daudziem numuriem, kuriem sāku zvanīt. bet nu labi, nekas jauns tāpat neatklājās, nokļuvu pie Dzeltenajiem Pastniekiem, kuri bija ļoti labi. pēc tam jau nāca virsū Olga, aizgājām uz k/Rīga paskatīt animāciju, bet tur bija aizņemtas visas sēdvietas un skatīt kino stāvot tomēr nav kruta. nokļuvām atpakaļ, spēlēja Pērkons, likās interesantāk nekā LMA karnevālā, jo vismaz spiedza Ieva, bet nu aizmočījām uz Alu, kur man beigās pat patika. tur bija ļoti dažāda publika - sākot ar čiksām un normāliem tusētājiem, waifbīteriem, beidzot ar metālistiem un folk džekiem. tur spēlēja arī Latvijas labākā medieval folk grupa Obscurus Orbis, kā arī dabūjām zivjmaizītes un grauzdiņus par brīvu, kā jau svētkos pienākas. pēc tam arī nokļuvu studentu kluba koncertā, kur paspēju uz divām Tesas dziesmām, masīvi, parunāju kaut ko par Ķīnu, tad paklausījos 9horizon. pirmo pusstundu, ja neskaita fona nepatīkamo signālu, kas nāca laikam no kaut kādām mikrofona / pedāļa attiecībām, bija neeeenormāli labs, psihodēlisks stoner doom metāls, vokāls arī likās nedaudz citādāks nekā parasti un progresējis, basu vietas masīvas, ģitāras lieliskas un perfekti savienojās ar siņķika aurālajām fiškām. pēc tam gan sāka palikt garlaicīgi. beigās nospēlēja arī Antireality, bezkompromisa noizu bla, nu bet tiešām lielisku, viņam pašam gan tipa kaut kas nepatika, bet man likās 10/10, ļoti kosmisks, masīvs, intensīvs, uzbāzīgs, vietām patīkami neciešams. link 6 comments|post comment

navigation [ viewing | most recent entries ]