|
Aug. 24th, 2019|01:25 pm |
Šito daudz pētīja un savā grāmatā Thinking Fast and Slow (beigu nodaļās) aprakstīja Daniel Kahneman. Viņš arī nevarēja izdomāt, kas ir svarīgāk. Toties atklāja, ka ja riebīgam procesam ir labas beigas, tad atmiņās pats process paliek kā tīri labs.
Piemēram, viņi taisīja eksperimentu, kur pacientiem veica ļoti sāpīgu taisnās zarnas izmeklēšanu. Versijā 1 izmeklēšana tika darīta 20 min ilgi un bija visu laiku sāpīga. Versijā 2 joprojām veica 20 min sāpīgo procesu, bet beigās piemeta klāt vēl 5 min mazāk sāpīgu procesu. Tātad versijā 2 kopumā bija ilgāks sāpīgs process. Bet pacienti kā labāku un mazāk sāpīgu atcerējās tieši versiju 2. |
|