|
Sep. 28th, 2017|12:30 pm |
|
nu es jau arī ar visu 'parasto' un normālo dzīves ritumu jūtos gandrīz vai kā bez brīvā laika. rēķini - 8,5 līdz 9 h ir darbs (jo pusdienu pauze tur arī ir iekšā), tad kāda 1h no rīta man paiet, lai es lēnām pieceltos un sagatavotos darbam, kopā vismaz 1h arī tiek pavadīta ceļā mājas -> darbs -> mājas. gulēšanai man nepieciešamas vismaz 8 stundas, lai es justos ne sliktāk kā vidēji slikti. tas viss kopā jau ir 19 stundas. sanāk, ka brīvas man diennaktī paliek 5 stundas, bet arī tajās var ietilpt sēdēšana kaut kādā korķī, stāvēšana rindā veikalā, ēst taisīšana / mazgāšanās / citas pamatvajadzību apmierināšanas. bieži man ir nepieciešams tikt pie kaut kāda ārsta, pēc intensīvākām dienām dažkārt gribas pagulēt uzreiz pēc darba, jo pārāk sāp acis / nogurums, vēl man vajadzētu vismaz 2x nedēļā iet peldēt un gribas arī kaut ko pamuzicēt ar savu grupu. no kora jau aizgāju. ko es gribu teikt - es neredzu pointu pat no šādas dzīves, jo, pat ja pēkšņi justos labāk, laika daudzums, ko varu veltīt sev, ir totāli mazs (lasīt sevi interesējošu literatūru, muzicēt, sportot, skatīties filmas, vienkārši atpūsties). tāpēc it sevišķi nesaprotu, kā dzīvo cilvēki, kuriem vēl jārūpējas par ģimeni, jābūt ar kinderiem, u.t.t. |
|