| 12 gadu vecumā rakstīts stuffs (Feličita) |
[Dec. 4th, 2016|10:58 am] |
Un tavas acis man kaut ko sacīs
Un tava mēle kā desas šķēle
Ak, tie man kā mūža smogi
Ka tavi zobi kā zāģa robi
Mana mīla netur šo sprostu
Tavas netīrās zeķes, ko diendienā ostu
Tas nāk tik negaidīti, ak, Feličita
Kad manā dzīve valda jau cita
Tu domā, ka tevi mīlu un gribu pist
Bet gribu es tikai tavu ānusu sist
Par mīlas mokām, ko nākas man ciest,
Kad tavas siekalas pāri sev vēlos es liet
A tev jau nekas, tu esi tik perfekta
Kad asinis manas pāri ciešanām lej
Bet tev jau nekas, tu esi vienkārši perfekta
Kad ar pirkstiem svešos ānusos ej
Ak mokas, ak sāpes, ak mana liesma
Tu manu liesmu pakar uz iesma
Un tad to atklāti dedzini
Ak Feličita, vēlos kaut es būtu pediņš
Bet pēkšņi es apzinos, ka tevis vairs nav
Un manas acis pēc tavām tik saldi ņaud
Mur, es saku, tu – nedzirdi
Tu aizkapa saulē tik papirdi |
|
|
