| vainas apziņa |
[Feb. 20th, 2015|05:59 pm] |
| [ | mood |
| |  depressed | ] |
| [ | music |
| | Radiohead - Knives Out | ] |
miegazāļu sapnī biju pieņemts darbā kaut kādā japāņu restorānā, kur mani ieteica no tehnikas veikala. man bija jāmazgā lielas trauku kaudzes ar rokām un jāgriež visādi produkti. restorāns atradās kaut kādas būves otrajā stāvā, no vienas puses tam varēja piekļūt caur trepēm, kas veda caur veikalu 1. stāvā (tur nebija nekādu norāžu), no otras puses tam varēja piekļūt caur ļoti skaistu dārzu, no kura stāvas trepes veda pa taisno uz restorānu. japāniete, kas mani iepazīstināja ar darbu, stāstīja, ka 90% mūsu klientu nāk iekšā caur dārzu, jo tie ir cilvēki, kas jau sen zina šo vietu. ēdiens bija ļoti dārgs un es visu laiku nenormāli baidījos, ka kaut ko saplēsīšu, visu laiku bija panika.
todien mani arī izsauca iepazīties ar galveno šefu, man bija jāsēž kaut kādā istabā ar īpašnieku, kurš man prasīja visādus stulbus jautājumus pa pusei angliski, pa pusei latviski, un pēc tam uzsauca ļoti dārgas pusdienas. mēs bijām pieci cilvēki, kas tās ēda, pēc tam man bija jāiet mazgāt visi trauki. to es arī darīju, bet pēkšņi man sāka uzglūnēt spoki. tad es sapratu, ka viss pārpildītais restorāns patiesībā ir mirušo bagātnieku spoku restorāns.
nākamajā dienā uz darbu neaizgāju, jo 1) negribēju iet pie spokiem 2) man, protams, riebās tas darbs. un tad mani sapnī mocījas vainas apziņa. es darīju kaut kādas random lietas, laikam braukāju ar velosipēdu, un mani visu laiku mocīja VAINAS APZIŅA. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
