|
[Jul. 21st, 2014|03:43 am] |
dzīve ir melns vēmiens tukšumā |
|
|
Comments: |
raustīšanās konvulsijās siekalu izvirdumi nāves tuvums un ārprāts psihodēliski murgi izvemti no pīzdas mēs šeit sēžam un elpojam gaisu pa tukšo plaušas tiek nodarbinātas bezvērtīgi labāk būtu ražojušas gumiju prezervatīvos iznīkst nācijas ģenētiskie defekti mājo bērniņos jo vecāki mēdz ieraut šņabi un uzpīpēt zāli lai mazāk izjustu savu bezvērtību mēs iztriecam naudu spaidam klaviatūras bezjēgā krītam viens otram uz nerviem atkārtoti apreibinamies, lai varētu pisties un radīt arvien jaunas bezjēdzīgas dzīvības es varbūt esmu pārāk daudz lasījis Sartru vai Kamī bet es no laukiem, man pohuj jo vecumdienās daudzi iedzer nedaudz par daudz kandžas un nejauši nomirst viņu līķi ierokas zem asfalta un tur dzīvo bet tomēr parādās naktīs naktīs viņi atdzīvojas un saka tev čukst tev maigi ausīs "tava dzīve ir parāds un tu esi nolemts tam vienīgajam tam labajam mūžīgām ciešanām un nāvei!" tā es pieceļos no rīta pavingroju, izstaipos lai sāktu patērēt produktus bet saprotu, ka saule spīd pārāk spoži tā ir piesūkusies ķīmiskās vielas un augšā kāda blondīne deg, jo sajaukusi sauli ar solāriju viņas miesa sadalās pa atomiem un neredzami birst pār cilvēku galvām kamēr tie tur lejā nemaz nenojauš ka ir saindēti ar mirušu miesu dzīve ir nāve, nāve, kas ir mirusi tāpēc neskaties atpakaļ, draugs tu vienmēr esi bijis pārprasts, deformēts un miris jau no paša sākuma | |