tavs poētisms ir ideāls

(Reply to this) (Thread)

raustīšanās konvulsijās
siekalu izvirdumi
nāves tuvums un ārprāts
psihodēliski murgi
izvemti no pīzdas mēs šeit sēžam
un elpojam gaisu pa tukšo
plaušas tiek nodarbinātas bezvērtīgi
labāk būtu ražojušas gumiju
prezervatīvos iznīkst nācijas
ģenētiskie defekti mājo bērniņos
jo vecāki mēdz ieraut šņabi un uzpīpēt zāli
lai mazāk izjustu savu bezvērtību
mēs iztriecam naudu
spaidam klaviatūras bezjēgā
krītam viens otram uz nerviem
atkārtoti apreibinamies, lai varētu pisties
un radīt arvien jaunas bezjēdzīgas dzīvības
es varbūt esmu pārāk daudz lasījis Sartru
vai Kamī
bet es no laukiem, man pohuj
jo vecumdienās daudzi iedzer nedaudz par daudz kandžas
un nejauši nomirst
viņu līķi ierokas zem asfalta un tur dzīvo
bet tomēr parādās naktīs
naktīs viņi atdzīvojas un saka tev
čukst tev maigi ausīs
"tava dzīve ir parāds
un tu esi nolemts
tam vienīgajam
tam labajam
mūžīgām ciešanām un nāvei!"
tā es pieceļos no rīta
pavingroju, izstaipos
lai sāktu patērēt produktus
bet saprotu, ka saule spīd pārāk spoži
tā ir piesūkusies ķīmiskās vielas
un augšā kāda blondīne deg, jo
sajaukusi sauli ar solāriju
viņas miesa sadalās pa atomiem
un neredzami birst pār cilvēku galvām
kamēr tie tur lejā nemaz nenojauš
ka ir saindēti ar mirušu miesu
dzīve ir nāve, nāve, kas ir mirusi
tāpēc neskaties atpakaļ, draugs
tu vienmēr esi bijis
pārprasts, deformēts
un miris
jau no paša sākuma

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paldies par šo brīnumu

(Reply to this) (Parent)